Abas puses - valsts (pieder 52,6% airBaltic) un BAS (47,2%) - paudušas gatavību ieguldīt naudu airBaltic pamatkapitālā, kopumā abi varētu ieguldīt ap 107 miljoniem latu. Tas gan iespējams vienīgi tad, ja BAS piekrīt izpildīt virkni valsts prasību, arī atcelt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu, iecelt jaunu airBaltic padomi piecu cilvēku sastāvā, kas savukārt airBaltic šefa Bertolta Flika vietā apstiprinātu jaunu uzņēmuma valdi triju cilvēku sastāvā.
«Sarunas notiek,» komentējot to, vai ar BAS tiks panākta vienošanās, Dienai īsi sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss. Noprotams, ka visgrūtāk pusēm ir vienoties par akcionāru līguma atcelšanu. A. Matīss atzina, ka apstiprināšanai airBaltic valdē SM vairākas kandidatūras jau esot padomā. Kā Diena jau rakstīja, neoficiāla informācija liecina, ka par vienu no valdes locekļiem varētu kļūt airBaltic operatīvās vadības direktore Laila Odiņa. Pašreizējais airBaltic vadītājs B. Fliks jau ilgstoši neatrodas Latvijā un intervijās līdz šim ir apgalvojis, ka «pie krēsla neturēšoties», ja tas nāks par labu airBaltic.
Rīgas rajona tiesa vakar pieņēma izskatīšanai SM prasības pieteikumu pret airBaltic un B. Fliku, ziņo LETA. Pēc SM lūguma piemērots arī prasības nodrošinājums. SM lūgusi noteikt aizliegumu rīkoties ar lidsabiedrības 59 110 akcijām, par kuru statusu ir juridiskas neskaidrības. B. Fliks šīs akcijas nesen pārdeva par aptuveni 10 miljoniem eiro.