«BAS atbalsta airBaltic valdes un padomes apstiprināto kapitāla palielināšanas piedāvājumu par 63,68 miljoniem latu, akcionāriem ieguldot kapitālā proporcionāli tiem piederošo akciju skaitam, un turpmāku proporcionālu akcionāru finansējumu lidsabiedrības attīstībai,» norādīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā BAS ieguldījusi airBaltic vairāk nekā 50 miljonus eiro, «valstij kā akcionāram, piedaloties ieguldījumā airBaltic, patlaban būtu jānodrošina proporcionāls lidsabiedrības finansējums kā privātajam akcionāram - tātad ap 55 miljoniem eiro - papildus pamatkapitāla palielināšanai,» uzskata I. Piterniece. Tas nozīmē, ka BAS ieguldītu ap 30 miljoniem latu pamatkapitāla palielināšanai, bet valsts ieguldījums būtu ap 70 miljoniem latu (pamatkapitāla palielināšana un investīcija, kas atbilst BAS agrākajiem ieguldījumiem). BAS aizvien vēl esot gatava palielināt lidsabiedrības kapitālu un turpināt finansēt tās attīstību arī bez valsts līdzdalības (valsts akciju daļa tad saruktu līdz 25%).
Valdība šonedēļ lēma piedalīties airBaltic finansēšanā, abiem akcionāriem ieguldot uzņēmumā 50-70 miljonus latu, kas galvenokārt vajadzīgi, lai nomainītu neefektīvo airBaltic lidmašīnu floti. Pagaidām gan nav ziņu, vai šis ieguldījums ļaus aviokompānijai atgūt pelnītspēju.
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) vakar norādīja, ka vispirms vēlētos redzēt konkrētāku informāciju par nepieciešamo ieguldījumu apjomu un tad lemt par finansējuma piešķiršanas veidu. Visticamāk, airBaltic nepieciešamā nauda tiks plānota šā gada budžetā, veicot budžeta grozījumus, lai nepalielinātu nākamā gada budžeta konsolidācijas apjomu un Latvija varētu saglabāt 2,5% budžeta deficīta līmeni no IK. Investīcijas airBaltic nozīmēs budžeta deficīta pieaugumu, atzina A. Vilks un uzsvēra, ka būtiski ir nepārkāpt šā gada deficīta līmeni, par ko Latvija vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem (4,5% no IK). Ieguldījumus airBaltic vēl būs jāsaskaņo arī ar starptautiskajiem aizdevējiem, neoficiāli zināms, ka vadošā loma šajās sarunās varētu būt Satiksmes ministrijai (SM).
Kā jau ziņots, viens no valdības izvirzītajiem nosacījumiem ieguldījumu veikšanai, ir airBaltic vadītāja Bertolta Flika nomaiņa. SM jau sākusi sarunas ar potenciālajiem kandidātiem uz šo amatu, satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) izteicies, ka uzrunātajam kandidātam esot atbilstoša pieredze avionozarē, kā arī liela uzņēmuma vadībā, ziņo LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka uzrunātais pretendents ir kāda Vācijas uzņēmuma menedžmenta pārstāvis. Kontekstā ar B. Flika nomaiņu medijos līdz šim izskanējis bijušā Latvijas krājbankas vadītāja Mārtiņa Bondara vārds, kurš pats šādu iespēju Dienai noliedza. Komentējot B. Flika nomaiņu, I. Piterniece norāda, ka airBaltic šefs pie krēsla neturēšoties, ja valdība piedalīsies proporcionālā airBaltic pamatkapitāla palielināšanā. «Jāuzsver gan, ka pastāv problēmas saistībā ar B. Flika iespējamiem pēctečiem amatā - neviens nopietns kandidāts nevadīs lidsabiedrību, ja viņam būs jākļūst par Latvijas valsts amatpersonu.» B. Flika ienākumi pērn pārsniedza 330 000 latu, tostarp alga airBaltic bijusi 240 000 latu, vēsta Delfi. Premjers Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka B. Flika pēctecis būtu jāmeklē ar personāla atlases kompānijas starpniecību, ziņo LETA.