Tā kā iesniegtais priekšlikums raisīja vairāk jautājumu nekā atbilžu, lēmuma pieņemšana tika atlikta uz nākamo otrdienu un Satiksmes ministrijai jānāk klajā ar jauniem priekšlikumiem. Daļa ministru arī rosinājuši meklēt citus risinājumus, kā nodrošināt zaudējumus cietušās kompānijas tālāku darbību, jo otrdien apspriestais nav bijis pietiekami pamatots.
Valdības sēdes slēgtajā daļā airBaltic prezidents Bertolts Fliks iepazīstināja ministrus ar pērnā gada zaudējumu summu, kurus presei solās izpaust tikai augustā. Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šie zaudējumi varētu būt vēl lielāki nekā avīzē Telegraf nesen minētie 24 miljoni latu. Zināms, ka pērn pirmajā pusgadā airBaltic zaudējumi sasniedza 7,9 miljonus latu. B.Fliks valdības sēdē kā galveno prāvo zaudējumu iemeslu minējis neizdevīgos degvielas līgumus. Tie esot noslēgti, vēl pirms sākusies cenu lejpuslīde.
Valdībai tika rosināts palielināt nacionālās lidsabiedrības pamatkapitālu, liecina neoficiālā informācija. Ja pamatkapitāls netiktu palielināts, tas apdraudētu airBaltic maksātspēju. Tā kā valstij pieder 51% kapitāla, arī tai būtu jāiegulda ap 15 miljoniem latu. Ņemot vērā, ka vēl viens līdzīpašnieks ir B.Fliks, daļai ministru radās jautājums, kur viņš ņems naudu pamatkapitāla palielināšanai. Kā viens no variantiem minēta arī valsts kapitāldaļu pārdošana. «Mēs esam pieprasījuši Satiksmes ministrijai papildu informāciju, ir pietiekami daudz jautājumu, kas tehniski juridiski jāizvērtē,» Dienai atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Ziņas par vēl lielākiem zaudējumiem ir pretrunā ar paša B.Flika iepriekš stāstīto par uzņēmuma veiksmīgo darbību krīzes laikā. Jautāta, vai nevarētu tikt pārdomāts B.Flika atalgojums (aizpērn viņš saņēma vidēji Ls 29 000 mēnesī) un nākotne amatā, SM sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Eida no komentāriem atturējās.