Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Aizbildinās, ka nav iepazinušies

«Gan forma, gan tiesību loks ir maināms, galvenais mums ir, lai vismaz kaut kāda tiesiskā atzīšana ir. Ir deputāti, kuri privātās sarunās ir atbalstoši, bet viņiem ir bail šo viedokli paust publiski,» par likumu grozījumu projektu, kuru izstrādājusi seksuālo minoritāšu un viņu atbalstītāju organizācija Mozaīka, stāsta tās valdes locekle Evita Goša.

Viņa norāda, ka piedāvātā likumu grozījumu virkne paredz oficiāla juridiska statusa piešķiršanu viendzimuma pāriem, lai risinātu viņu savstarpējo mantisko attiecību problēmas. Ieceres pretinieki gan uzskata, ka visas mantiskās tiesības seksuālajām minoritātēm ir sakārtotas jau pašreizējo likumu ietvaros, līdz ar to šis esot solis viendzimuma laulību legalizēšanas virzienā, ko viņi neatbalsta. Lielākā daļa _Dienas_ aptaujāto Saeimas deputātu gan no nostāšanās vienā vai otrā pusē izvairījās, aizbildinoties, ka neesot vēl kārtīgi iepazinušies ar piedāvātajiem likumu grozījumiem, bet atzina, ka par tiem būs rūpīgi jādiskutē.

E. Goša Dienai gan skaidroja, ka pastāv būtiskas atšķirības starp laulību un Mozaīkas piedāvātajiem likumu grozījumiem par viendzimuma partnerattiecībām, jo piedāvājums attiecoties tikai uz mantisko attiecību noregulēšanu starp diviem partneriem, bet nekādā veidā ne uz trešajām personām. Piemēram, piedāvātajos likumu grozījumos nav iespējas viendzimuma pāriem adoptēt bērnus. Viņa arī nepiekrita, ka mantiskās attiecības viendzimuma pāros jau ir noregulētas esošajos likumos, kā piemēru minot mantojuma tiesības: «Parasti cilvēki saka, lai viendzimuma pāri vienkārši iet pie notāra un slēdz mantojuma līgumu. Bet ir neatvairāmie mantinieki, radi, kuriem ar likumu tiek piešķirtas tiesības uz mantojumu, par spīti testamentam, līdz ar to viens partneris tik un tā otra īpašumu nevar mantot.»

Vienotībā nav vienotības

Īpašu aktualitāti Mozaīkas projekts ieguva, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers pauda likumprojektam atbalstu, teikdams, ka, viņaprāt, «valstij ir jāskatās, kā tā var palīdzēt šiem cilvēkiem, nevis jāizliekas, ka viņu nav». Tam sekoja asa atsevišķu politiķu pretreakcija, piemēram, Ainārs Šlesers (PLL) paziņoja, ka prezidenta vēlēšanās par V. Zatleru varētu arī nebalsot. Neilgi pēc tam prezidents domas radikāli mainīja, apgalvodams, ka pēc iepazīšanās ar likumprojektu sapratis, ka tas esot «slēpts mēģinājums apiet Satversmē aizsargātās pamatvērtības», tādēļ viņš to atbalstīt tomēr nevarot. Mozaīkas pārstāvji gan cer, ka vismaz līdz balsojumam Saeimā grozījumi nonāks. Lai tas notiktu, paredzams, ka tiem būs jāmēro ceļš caur Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju (CSLK). E. Goša sola arī sarunas ar visu Saeimas frakciju pārstāvjiem, bet noprotams, ka pagaidām tās notikušas tikai ar Vienotību. Tomēr arī šī politiskā spēka CSLK biedru domas dalās.

Komisijas vadītāja Ingrīda Circene paudusi, ka personīgi viņai aizspriedumu neesot. Savukārt Cilvēktiesību komisijas locekle Dzintra Hirša ieņem stingu nostāju pret priekšlikumiem: «Uzskatu, ka valsts un tautas pamats ir ģimene, respektīvi, vīrietis, sieviete un bērni».

Līdzīgu pozīciju ieņem abas mazākās Saeimas frakcijas Par labu Latviju un Visu Latvijai!-TB/LNNK. Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) uzskata, ka mantisko attiecību jautājumus varot nokārtot jau pašreizējās likumdošanas ietvaros, bet «viss pārējais ir spekulācijas». Tam piekrita viņa frakcijas biedrs CSLK loceklis Dzintars Rasnačs. PLL gan komisijā pārstāvēta nav, bet tās līderis A. Šlesers jau paudis, ka ar Mozaīku frakcija varētu tikties, bet savu kategorisko «pret» pozīciju nemainīšot.

SC un ZZS nogaidoši

Daudz pielaidīgāks pret Mozaīkas piedāvājumu bija CSLK priekšsēdētājas vietnieks Boriss Cilevičs (SC): «Manā skatījumā galvenais ir, ka diskriminācija ir aizliegta, un mums konsekventi jāīsteno tās novēršana, arī tādas, kura balstās uz seksuālo orientāciju.» Viņš gan uzsvēra, ka šis jautājums būtu rūpīgi jāizdiskutē. Komisijas sekretārs Augusts Brigmanis (ZZS) saka: «Šajā jautājumā esmu atvērts diskusijai. Nemāku pateikt precīzu savu viedokli, jo ar konkrēto piedāvājumu vienkārši vēl neesmu iepazinies.»

Arī tiesībsargam lūgts atzinums par Mozaīkas iecerētajiem likumu grozījumiem. Viņš par to padomu prasīšot Garīgo lietu padomei, kurā ietilpst arī lielāko reliģisko konfesiju pārstāvji, piemēram, Romas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Viņš ar pārstāves starpniecību norādīja, ka esot parakstījies zem Latvijas Juristu biedrības atklātās vēstules, kura sakrīt ar viņa viedokli. Minētajā vēstulē pret ierosinājumiem iebilsts ļoti asi - atsaucoties uz Satversmes pantu, kurā norādīts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, apgalvots, ka «homoseksuālisma legalizācija» esot «morāli degradēta ideja» un piedāvātā likumu pakete esot «atklāti antikonstitucionāla».

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Citur Eiropā

Saskaņā ar Starptautiskās Lesbiešu un geju asociācijas pētījumu Eiropā seksuālo minoritāšu pārstāvji drīkst laulāties Nīderlandē, Beļģijā, Īslandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Portugālē un Spānijā. Reģistrēt partnerattiecības drīkst 15 valstīs, bet nekādu šāda tipa tiesību nav 16 valstīs, pārsvarā tādās, kurās agrāk valdījis komunisms, to skaitā Latvijā.
Tiesības adoptēt bērnus homoseksuāliem pāriem dotas 11 valstīs. Latvijas to starpā nav, un Mozaīka uzsver, ka šādas tiesības tā arī neprasa.
Par seksuālajām minoritātēm vislabvēlīgāko likumdošana tiek atzīta Lielbritānijā, Spānijā un Zviedrijā, bet par visnelabvēlīgāko - Ukrainā, Baltkrievijā un Moldovā.
Latvija organizācijas veidotajā skalā ieguvusi nulli punktu, atrodoties tabulas lejasgalā. Gan Lietuvu, gan Igauniju seksuālās minoritātes uzskata par sev labvēlīgākām .

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?