29 gadus vecais J. Zēģelis bija spiests piestāt Bermudu salās, kad viņa jahta cieta vētrā, tomēr, pirms viņam izdevās to salabot, uz jahtas klāja muitnieki atrada 165 kilogramus kokaīna 48 miljonu dolāru vērtībā un nelegālu ieroci. Kā viņš pats vēlāk apgalvoja, gribējis braukt uz dzimto Salacgrīvu Latvijā un narkotikas neesot bijušas paredzētas Bermudu salām, bet pircējs tās gatavojies saņemt Skageraka jūras šaurumā. Vēlāk tiesā vīrietis savas liecības mainīja un apgalvoja, ka narkotikas viņa burulaivā ieliktas, pašam to nezinot, un viņš tās atklājis tikai pēc izbraukšanas jūrā. To īpašnieks bijis kāds krievu tautības vīrietis, kurš palīdzējis viņa ģimenei pārcelties uz dzīvi Dienvidamerikā un, lai panāktu J. Zēģeļa līdzdalību narkotiku kontrabandā, tagad draudējis ģimeni nogalināt.
Nāvējoša inde
Salacgrīvā teju visi uzrunātie vietējie uzreiz zina teikt, kur dzīvo Jāņa vectēvs Arturs - Salacgrīvā gana cienīts pensionēts zvejas kuģa kapteinis -, bet, jautāti par pašu pieķerto narkokurjeru, tikai rausta plecus - dzirdēts jau ziņās par to ir, bet tas ir tik tālu, ko nu par to daudz satraukties!
Artura dzīvokļa durvis mums atver J. Zēģeļa krustmāte, kura atnākusi ciemos pie radinieka. Izdzirdējusi, ka esam žurnālisti, viņa mūs uzreiz ieaicina dzīvoklī un, pat nesagaidījusi, kad sāksim uzdot jautājumus, uzreiz metas Jāni aizstāvēt. «Viņš ir ļoti labs puisis, ārkārtīgi pozitīvs, pajautājiet jebkuram Salac-grīvā! Tas, ko par viņu raksta, ir tīri meli. Pilnīgs fuflo!» viņa kaismīgi klāsta un iekarsdama vairākas reizes uzsver, ka «Jānis nebūtu spējis nevienu nogalināt, bet narkotikas ir nāvējoša inde». Kad runas plūdi izsīkst, krustmāte steidzas prom, pamezdama mūs kopā ar Arturu, kurš ir nedaudz apjucis, jo neesam pat paspējuši stādīties viņam priekšā.
Jūrnieku dzimta
Dzīvokļa saimnieks mūs ieaicina piesēst viesistabā, kur aiz stikla kumodē redzamas jaunāko radinieku fotogrāfijas. Vectēvs, kuram par godu vārds dots arī J. Zēģeļa vecākajam dēlam, ir jūrnieku dzimtas dibinātājs - kā pats stāsta, cēlies no zemnieku ģimenes, bet 17 gadu vecumā aizgājis par zvejnieku, un viņa pēdās sekojis arī dēls un mazdēls Jānis.
J. Zēģelis Latvijā pabeidzis jūrskolu un kādu laiku strādājis tepat, dzīvodams lielā šaurībā divistabu mājiņā kopā ar māti, sievu, māsu un bērniem. Par krievu tautības vīrieti, kuru kā pārcelšanās uz Dienvidameriku izkārtotāju mazdēls piesaucis tiesā, vectēvs gan neko nezina. Viņš stāsta, ka aptuveni pirms četriem gadiem, kad bijusi krīze un Latvijā darbu Jānis vairs nav varējis atrast, viņš sācis meklēt iespējas ārzemēs. Vispirms pabeidzis specializētus kursus Anglijā un tad nosūtīts darbā uz ostu un upju gultņu attīrīšanas kuģa Venecuēlā. Tur strādājis pēc režīma - nedēļu darbs, nedēļa brīva - un brīvajās nedēļās piepelnījies pie kāda vietējā uzņēmēja par jahtas kapteini, pārvadājot nelielas kravas tuvākajā apkārtnē. Drīz vien pie viņa uz dzīvi pārcēlusies arī māte un dēli, bet Jānis, izrēķinājis, ka izdevīgāk būtu strādāt tikai uz jahtas, darbu Venecuēlā pametis. Pēc neilga laika jau bijis sapelnījis gana, lai jahtu no darba devēja atpirktu.
Tas gan arī ir viss, ko Arturs zina par mazdēla dzīvi otrā pasaules malā. Kā pats saka: «Mums visiem ir maz informācijas, jo mums nav tāda daba, ka mēs sevišķi čupotos.» Par mazdēla nevainīgumu gan viņš ir stingri pārliecināts. No kumodes paņēmis bērnu ģeogrāfijas enciklopēdiju, sirmais kapteinis rāda lapu, kurā redzama Dienvidamerika: «Es visiem mazbērniem un mazmazbērniem šādas grāmatas sadāvināju, jo tās ļoti palīdz attīstībai. Es viņiem pēc tām arī bērnībā mācīju par pasauli un par Karību jūru teicu - tā ir ļoti bīstama vieta, tur vajag uzmanīties! Kad Jānis jau tur dzīvoja un aizpagājušogad bija atbraucis ciemos, es viņam pieteicu - tu tagad dzīvo tajā sūdīgajā rajonā, tāpēc uzmanies ar narkotiku lietām! Ja tu ar to kaut bišķīt sasiesies, viņiem no nagiem ārā netiksi. Jānis man solīja - viss būs kārtībā!»
Pupu mizas un desas
Arturs ir pārliecināts, ka Jānis nemelo, arī teikdams, ka nav zinājis, ka uz kuģa atrodas narkotikas. «200 kilogramu - tas priekš jahtas vai kuģa nav liels vairums. Ir visvisādas telpas, kurās tev var iebāzt, piemēram, atplēst apšuvumu un tur sastūķēt. Viņš taču visu laiku uz tā kuģa nedzīvo, kādā brīdī kāds tā arī izdara, Jānis aizbrauc, kur gribējis, un, viņam to pat nezinot, kāds atnāk, atplēš un to preci izņem ārā. Ja kāds tagad teiks, ka visu zina, kas tur notika, tās ir pupu mizas. Un, ja kāds teiks, ka viņi no tādas narkotiku vešanas tur labi dzīvoja, tā nav taisnība, jo patiesībā viņiem dzīve ir ļoti pieticīga.»
Vienīgā radiniece Latvijā, ar kuru Jānis uzturējis ciešākus kontaktus, esot viņa māsa. Viņai gan pirmais jautājums ir - vai saruna ir oficiāla, vai arī uzbāžas kārtējie ziņkārīgie. Padzirdējusi, ka par brāli interesējas žurnālisti, viņa tikai ātri atcērt - nekādu komentāru nebūs.
Par spīti radinieku pārliecībai par J. Zēģeļa godaprātu, Bermudu salu tiesā iztirzātie pierādījumi ir gana pārliecinoši. Turklāt, kā liecina tiesā iesniegtā e-pasta sarakste, iespējams, arī J. Zēģeļa māte Daina bijusi lietas kursā par dēla kravu. Tuvojoties Bermudām, viņš e-pasta vēstulē jautājis mātei, ko darīt ar laivā esošajām «somām», «desām» un «dzelzs rotaļlietu», viņa atbildējusi, lai viņš tās nekādā gadījumā neizmetot jūrā. Nekādas desas uz jahtas izmeklētāji gan nav atraduši.