Taču konflikta saknes meklējamas Ķīnas attieksmē pret tās ziemeļrietumos dzīvojošo musulmaņu - uiguru - minoritāti, kurai ar turkiem ir ciešas etniskās, kultūras un reliģiskās saiknes.
Aizliegts ramadāns?
Protesti Turcijā, kas ir musulmaņu valsts, sākās, kad parādījās ziņas, ka Ķīnas varasiestādes aizliegušas tās Šindžanas/Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā dzīvojošajiem musulmaņiem uiguriem ievērot atturēšanos no ēdiena svētā mēneša ramadāna laikā, vēsta BBC. Visā pasaulē islāmticīgie ramadānā diennakts gaišajā laikā atturas no ēšanas un dzeršanas.
Turcijas Ārlietu ministrija jau aizpagājušajā nedēļā izplatītajā paziņojumā uzsvēra: «Mūsu cilvēkus apbēdinājušas ziņas, ka uiguru tjurkiem aizliegts gavēt un pildīt savus reliģiskos pienākumus Šindžanas reģionā.»
Atbildot uz to, Ķīnas valdība paziņoja: «Rietumu mediju izplatītie apvainojumi, ka reliģiskie rituāli Šindžanas provincē ramadāna laikā aizliegti, ir pretrunā ar faktiem.» Ķīnas valdība nediskriminējot iedzīvotājus atkarībā no to reliģiskās piederības.
CNN gan ziņo, ka instrukcijās, kas izvietotas vairāku Šindžanas provinces pilsētu valdību un skolu vietnēs internetā, aicināts atturēt skolēnus, studentus, ierēdņus un kompartijas biedrus no ramadāna tradīciju ievērošanas.
Taču īpašu grūdienu protestu kustība ieguva, kad tai pieslēdzās galēji labējās turku nacionālistu partijas MHP jaunatnes spārna organizācija Pelēkie vilki. Tās organizētā protesta gājienā notika arī sadursmes ar policiju un tika ziņots par uzbrukumiem ķīniešu tūristiem.
Gide Miraja Hamita pastāstīja BBC, ka viņas vadītajai ķīniešu tūristu grupai uzbrukuši četri vai pieci vīrieši ar nažiem. «Viņi paprasīja, no kurienes ir grupa. Kad uzzināja, ka no Ķīnas, viņi sāka sist vienu no tūristiem. Cits tūrists tika savainots, arī es saņēmu sitienus.»
Ķīnas mediji ziņoja, ka protestētāji uzbrukuši kādai korejiešu tūristu grupai. Televīzija demonstrēja sižetu, kurā sadursmēs cietusi sieviete angliski kliedz, ka nav ķīniete, bet korejiete.
Turku mediji publicēja fotogrāfijas, kurās redzams, ka izsisti Happy China restorāna Stambulā logi. Tā īpašnieks Čihans Javuzs BBC teicis, ka cilvēkiem pēc notikušā esot bailes nākt uz restorānu. Viņš nosoda protestētāju aktivitātes: «Ja cilvēki grib protestēt pret Ķīnas valdību, viņi var rīkot demonstrāciju pie Ķīnas vēstniecības. Nav pareizi izmantot vardarbību kā protesta formu.»
Tālie radinieki
Šindžanas provincē Ķīnā dzīvojošie deviņi miljoni uiguru pārstāv vienu no senākajām tjurku tautām. Vēl ap miljonu dzīvo citās - pārsvarā Āzijas - valstīs. Tjurku valodās runā arī turki, turkmēņi, uzbeki, kazaki, kirgīzi u. c. Antropoloģiski viņi apvieno eiropeīdu un mongoloīdu rasu pazīmes un provincē veido ap 45% no iedzīvotājiem. Aptuveni kopš XVII gadsimta viņi ir sunnītu musulmaņi. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados īslaicīgi pat tika izveidota neatkarīga Austrumturkestānas Republika.
Četrdesmito gadu beigās Ķīna iecēla uiguru satelītvalstij tiešu kompartijas pārvaldnieku. Daudzi neatkarīgās uiguru republikas piekritēji aizbēga uz Turciju. Pēdējos gados Ķīnas valdība lieto represīvu politiku dažādu protestu apspiešanai reģionā, motivējot to ar islāmistu ekstrēmistu aktivitāšu pieaugumu uiguru apdzīvotajos apvidos. Ķīnas valdība ir aizliegusi uiguru sievietēm nēsāt seju aizsedzošas musulmaņu galvassegas. Līdz 18 gadu vecumam aizliegts mošeju apmeklējums. Laulības drīkst reģistrēt tikai valdības iecelti ierēdņi.