Dienas aptaujātie eksperti ir pārliecināti, ka tūristu skaita pieaugums ir ilga, mērķtiecīga darba rezultāts un tam nav tiešas saistības ar to, ka šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, jo šis Latvijas galvaspilsētas statuss ieguvumus tūrisma nozarei nesīs vien nākamo gadu laikā.
Īpaši pozitīvi eksperti vērtē to, ka ārvalstu tūristu skaits pieaug ne tikai galvaspilsētā, bet arī ārpus tās. Gan asociācija Lauku ceļotājs, gan Latvijas Kempingu asociācija norāda, ka viesu pieplūdums ir ievērojams. Gan Rīgā, gan ārpus tās dominē viesi no Vācijas, kas šogad skaita ziņā apsteigs tūristus no Krievijas.
Dominē tūristi no Vācijas
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste stāsta, ka saskaņā ar asociācijas datiem viesi pārsvarā ir no Vācijas un vecumā no 28 līdz 50 gadiem. Tā kā pēdējos gados kāpušas viesnīcu cenas, tad tūristi pastiprināti sākuši izvēlēties trīszvaigžņu viesnīcas, lai gan labi apmeklētas ir arī četrzvaigžņu naktsmītnes. «Vislielāko naudu šeit atstāj cilvēki, kas Latvijā ieradušies biznesa darījumos vai braukuši uz konferencēm un semināriem. Viņi arī izvēlas augstākās kategorijas viesnīcas, savukārt tūristi priekšroku dod trīszvaigžņu naktsmītnēm.»
S. Graikste, taujāta par viesnīcu cenām Rīgā, bilst, ka tās ir lētākas nekā Tallinā, taču dārgākas nekā Viļņā. Viesnīcu cenas ļoti ietekmējot tas, vai viesa izvēlētajā laikā notiek kādi nozīmīgi pasākumi, jo to laikā cenas ir augstākas. Asociācijas pārstāve arī atzīst, ka īpaši nesatraucas par prāmju kompānijas Tallink lēmumu samazināt reisu skaitu maršrutā Rīga-Stokholma-Rīga, no Rīgas prom aizvirzot prāmi Romantika, jo ārvalstu tūristi nokļūšanai uz Latviju pārsvarā tomēr izmantojot gaisa un sauszemes transportu.
Īpaši liels viesu pieplūdums vērojams uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem vai festivāliem, no kuriem diskutablais Krievijas televīzijas rīkotais Jaunais vilnis nebūt nav vienīgais. Gan S. Graikste, gan Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes locekle Inga Kavace bilst, ka tradicionāli jūnijā notiekošais Rīgas Operas festivāls ir spēcīgs magnēts mūzikas mīļotājiem, tāpat arī festivāls Positivus piesaista aizvien vairāk ārzemnieku. Līdztekus kultūras tūrismam viesus vilina arī salīdzinoši lētie un kvalitatīvie spa pakalpojumi, kurus īpaši iecienījuši tūristi no Skandināvijas un Krievijas, kā arī veselības rehabilitācijas iespējas Jūrmalas sanatorijās, kuras bieži izmanto Izraēlas un Polijas tūristi.
Klibo infrastruktūra
I. Kavace stāsta, ka ienākošās tūristu grupas labprāt izbrauktu arī ārpus Rīgas, taču to noorganizēt ir diezgan sarežģīti. «Ja mēs ārvalstu tūristu grupai piedāvājam braucienu uz salīdzinoši netālo Vecpiebalgu, bet viņi uzzina, ka jābrauc ir divas stundas vienā virzienā pa diezgan sliktu ceļu, parasti saņemam atteikumu.»
Tāpat I. Kavace arī uzsver, ka laukos ir grūtības atrast restorānu vai kafejnīcu, kurā paēdināt veselu tūristu grupu - aptuveni 30 cilvēku. «Tāpat ir problēmas ar tualetēm ceļa malās. Jā, degvielas uzpildes stacijā gan ir viena tualete, taču tas nav risinājums 30 cilvēku grupai. Ja mēs gribam, lai tūristu grupas dodas arī ārpus Rīgas, tad jādomā gan par ceļu infrastruktūru, gan ēdināšanas vietām un labierīcībām,» norāda I. Kavace.
Tūristiem uz savu roku izbraukt ārpus galvaspilsētas vienas dienas ekskursijā traucē arī tas, ka Latvijā nav rietumvalstīs tik izplatīto ātrvilcienu. Tā, piemēram, ja no Dienvidvācijas pilsētas Manheimas uz populāro spa kūrortu Bādenbādeni, kas atrodas 80 km attālumā, ar ātrvilcienu var aizbraukt 50 minūtēs, tad no Rīgas uz tikai 53 km attālo Siguldu vilciens brauc stundu un divdesmit minūtes.
Asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele galvaspilsētas viesus neuzskata par lauku apceļotāju galveno mērķauditoriju. «Tie tūristi, kas ieradušies Rīgā, visticamāk, nav lauku ceļotāji, pilsētu un lauku ceļotāji ir atsevišķas auditorijas. Tie tūristi, kas apceļo Latvijas laukus, bieži nemaz galvaspilsētā neiegriežas, jo viņu intereses un ceļojuma mērķis ir atšķirīgi. Šogad visvairāk tieši laukos manāmi tūristi no Vācijas, kuri īpaši iecienījuši Kurzemes jūrmalu. Viņi tajā mēdz pavadīt pat nedēļu. Domāju, ka šajā reģionā tūristu būtu vēl vairāk, ja no Ventspils ar prāmi būtu iespējams aizbraukt uz Sāremā,» stāsta A. Ziemele. Viņa gan atzīst, ka pilnvērtīga lauku tūrisma attīstībai iztrūkst vairāku būtisku priekšnosacījumu, un uzsver: «Mums ļoti klibo infrastruktūra gar ceļu malām - trūkst ceļa zīmju un norāžu, nav pietiekamā skaitā tualešu un atkritumu izgāztuvju, tāpat jādomā par ēstuvju un naktsmāju skaita palielināšanu.»
Meklē dzimtas saknes
Kurzemes Tūrisma asociācijas izpilddirektore Jana Bergmane līdztekus dabas jaukumu baudīšanai atklāj vēl kādu interesantu šķautni saistībā ar vāciešu interesi par Latviju. «Pie mums tūrisma informācijas centrā ierodas daudzi baltvācu pēcteči, kas interesējas par savas dzimtas vēsturi, vēlas apmeklēt savu vecvecāku un vēl tālāku senču kapavietas, redzēt bijušos dzimtas īpašumus. Bieži mēs šiem viesiem arī iesakām doties uz muzeju vai arhīvu papildu informācijas meklējumos,» novērojusi J. Bergmane.
Viņa bilst, ka līdztekus vāciešiem Kurzemi iecienījuši skandināvi un franči, kā arī pēdējā laikā pieaudzis organizēto tūristu grupu skaits. Saistībā ar politiskajiem notikumiem krasi sarucis Krievijas tūristu skaits, atceltas jau iepriekš pieteiktas bērnu nometnes, jo to organizatoriem un dalībniekiem esot jādodas uz Krimu. Kurzemē viens no visiecienītākajiem tūrisma maršrutiem ir jūras piekraste - Kolka, Mazirbe, Roja, Pāvilosta, savukārt pilsētu Top 3 ir Ventspils, Liepāja un Kuldīga.
Savukārt Somijas tūristi iecienījuši Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas apceļošanu, apmetoties kempingos. Viņu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis, stāsta Latvijas Kempingu asociācijas pārstāve Linda Bēce. Portālā Latvia Travel atrodami 57 kempingi visā Latvijā. L. Bēce stāsta, ka tie ir trīs veidu - pilsētu kempingi, kempingi pie populāriem dabas tūrisma objektiem un kempingi vienkārši skaistās vietās pie upēm un ezeriem. Ārzemnieki pārsvarā izmanto pirmo divu veidu kempingus. «Kempingu kvalitāte ir ļoti atšķirīga, ir tādi, kas piedāvā pilnībā labiekārtotas mājiņas, bet ir arī tādi kempingi, kuros ir tikai telšu vietas,» situāciju raksturo L. Bēce.