Zviedrijā valsts nejaucas pedagogu algu jautājumā. Par to lemj skolas, nav noteikta arī minimālā pedagogu alga, kā Latvijā. Ilustrējot, cik liela ziemeļvalstī ir skolotāju alga, Zviedrijas lielākajā pedagogu arodbiedrībā Dienai rāda datus par vidējo algu 7.-9. klašu skolotājiem: viņi mēnesī saņemot 25-27 tūkstošus kronu (Ls 1990-2150). Tas ir par apmēram 1000 eiro (Ls 700) mazāk, nekā saņem tikpat izglītotu profesiju pārstāvji, piemēram, inženieri, stāsta arodbiedrības vecākais speciālists Ūla Karnelids. Pedagogu arodbiedrība iestājoties par šīs 1000 eiro «atstarpes» aizpildīšanu. Daļā pašvaldību jau notiekot skolotāju protesti. Ja sarunas nedos rezultātus, pedagogi neizslēdzot arī streika iespēju. «Iepriekšējais streiks bija pirms 20-30 gadiem. Daudzi domā, ka vajadzīgs streiks un ka tas jādara tagad,» stāsta Ū. Karnelids. Tas gan nav viennozīmīgs viedoklis, jo, piemēram, Tūridsplana ģimnāzijas informātikas skolotājs Patriks Vestberjs Dienai norāda: «Nedomāju, ka esmu nepietiekami atalgots.» Viņš uzsver, ka skolotāju Zviedrijā ir daudz un, ja visiem paaugstinās algas, «tas dzīs uz priekšu inflāciju». Kunskapskolas direktors Kristians Vitels ir skeptisks pret iespēju palielināt algas visiem skolotājiem, taču svarīgi, lai algas pieaugumu saņemtu labākie skolotāji: «Jau tagad viņi saņem vairāk nekā citi, bet būtu jāsaņem vēl vairāk. Man ir svarīgi, lai labi skolotāji labi pelnītu.»
Amatpersonu izteikumi liecina, ka spēcīgu cilvēku piesaistīšana skolotāja profesijai būs viena no prioritātēm, jo arī Zviedrijā skolotāja profesija nav talantīgāko jauniešu pirmā karjeras izvēle. Zviedrijas Skolu pārvalde veidošot kampaņu, lai piesaistītu jauniešus skolotāja profesijai, savukārt Izglītības ministrijas amatpersonas diskutējot par to, kā attīstīt karjeras iespējas skolotājiem.