Banka sola šo gadījumu rūpīgi izmeklēt, un, ja krāpšana tiks pierādīta, kliente savu naudu dabūs atpakaļ. Policija uzsver: vienīgais notikušā izskaidrojums ir tas, ka kāds Gunitas kartes datus ir ieguvis nelikumīgi. Piemēram tirgotājam tam jāiegaumē tikai trīsciparu kods kartes aizmugurē - pārējā interneta pirkumiem nepieciešamā informācija jau ir čekā.
Vīrs bija prom, bērni gulēja
Kā uzsver policijā, vairākumā gadījumu, pārbaudot sūdzības par it kā nelikumīgi noņemtu naudu, noskaidrojas, ka pie vainas ir paša klienta ģimenes locekļu izšķērdība; pie pieaugušo elektroniskās naudas bieži vien ļoti viegli tiek bērni. Taču, kā apgalvo Gunita, viņas gadījumā šāda versija nestrādā: vīram, kurš tajā brīdī atradies komandējumā, sievas kartes dati neesot bijuši zināmi, savukārt bērniem ir divi un pieci gadi, turklāt abas atvases vienos naktī, kad darījumi ir notikuši, gulēja. Gunita arī piebilst, ka attiecībā uz kartes lietošanu ir ļoti konservatīva - internetā viņa esot iepirkusies tikai divreiz mūžā, bet, iepērkoties veikalā, nekad neizlaiž karti no redzesloka. «Es tiešām nesaprotu, kā tas varēja notikt,» neizpratnē ir sieviete.
Trīs versijas
Banka, kurā Gunitai ir konts, uzsver, ka ir iespējami trīs izskaidrojumi. Pirmkārt, darījums varēja notikt ar viltotu karti, taču viltojumi parasti tiek izmantoti, lai izņemtu naudu no bankomāta, retāk ar tiem veic klātienes pirkumus. Otrais iemesls varētu būt tas, ka kāds kartes datus ir ieguvis nelikumīgi - pārrakstot, iegaumējot vai nofotografējot kartes informāciju. Tādēļ jāatceras visas vietas, kurās karte bijusi pieejama citām personām, teic bankā. Treškārt, dati trešajai personai varēja kļūt pieejami paša klienta nevērības dēļ. «Banka individuāli skatās katru gadījumu, iegūst informāciju no dažādiem avotiem un izvērtē visus posmus. Ja ir jebkāds pamats klientam naudu atdot, tas arī tiks darīts,» saka banka. Ja banka lems, ka nauda nav atdodama, klients var vērsties policijā. Šāds scenārijs ir iespējams, ja tiek konstatēts, ka pats kartes īpašnieks savus datus nav rūpīgi glabājis. Sīkāk par izmeklēšanas kritērijiem banka nerunā.
Interneta spēles ir viens no biežākajiem nelikumīgajiem karšu datu izmantošanas veidiem, savukārt teic karšu apkalpošanas uzņēmuma First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone, kura nešaubās, ka šajā gadījumā kliente naudu dabūs atpakaļ.
Skaties divreiz!
Ekonomikas policijas pārvaldes nodaļas priekšnieks Ēriks Zaics atgādina, ka tikt pie svešas kartes datiem krāpniekiem var būt samērā viegli. Piemēram, samaksājot par pirkumu ar karti, čekā, kas paliek tirgotājam, bieži vien tiek uzrādīts gan pilns kartes numurs, gan arī derīguma termiņš - tādēl atliek tikai iegaumēt triju ciparu kodu kartes aizmugurē un, klientam pagriežoties, to ātri pierakstīt uz čeka. Policija ir aizturējusi vairākus tirdzniecības vietu darbiniekus, kas, norakstot karšu datus, vēlāk tos izmanto pirkumiem internetā. Tādēļ viņš atgādina: restorānu un kafejnīcu pienākums ir pieņemt maksājumu klienta klātbūtnē, nevis nest karti prom. Nelikumīga pirkuma samaksa internetā, pēc Ē. Zaica teiktā, ir visizplatītākais krāpšanas veids - karšu viltošana līdz ar čipu ieviešanu ir gandrīz izzudusi, arī karšu datu zādzība bankomātos nenotiek sistemātiski. Pēdējais gadījums konstatēts marta beigās, iespējamie vainīgie aizturēti. Ja darījums tiek veikts ar viltotu karti, banka naudu klientam atdod.
Taču tehnoloģijas iet uz priekšu, un bieži vien, lai iepirktos internetā, tikai ar kartes numuru, tās derīguma termiņu un CCV kodu nepietiek. Piemēram, interneta pirkumiem var tikt prasīta atsevišķa parole, bez kuras darījums nebūs iespējams. Cits risinājums ir interneta iepirkšanās sasaiste ar interneta banku, tādējādi jāievada ne tikai kartes dati, bet arī elektroniskās bankas pieejas kodi.