Pārmaksā, jo pārpērk
Dienas aptaujātie uzņēmēji stāsta, ka algu pieaugumu līdzsvaro ar produktivitātes vairošanu, cenšoties ražošanā paaugstināt izmaksu efektivitāti, vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā - vienā stundā padarīt vairāk, sniedzot sarežģītāku pakalpojumu. Protams, ne vienmēr produktivitāte tiek līdzi algu pieaugumam, un tas tiek segts no uzņēmuma līdzekļiem, jo, kā norāda uzņēmēji, klienti nav gatavi maksāt ievērojami vairāk par preci vai pakalpojumu.
Uzņēmēji uzsver, ka, runājot par darba samaksas pieaugumu, pareizāk ir runāt nevis par atalgojuma kāpumu visā nozarē, bet gan atsevišķiem speciālistiem, īpaši tiem, kuru trūkst darba tirgū. Aptaujātie darba devēji uzsver, ka tieši speciālistiem, kas parasti ir vidējā un augstākā līmeņa menedžeri, kuru trūkst, iznāk pārmaksāt un noteikt neadekvāti lielu darba samaksu, jo pārsvarā šādi speciālisti tiek pārpirkti no konkurentiem.
Personāla atlases kompānijas Talentor Latvia pārstāve Agata Anča stāsta, ka pēdējo gadu tendence attiecībā uz augsti kvalificētu speciālistu algām ir to pieaugums, turklāt uzņēmumi ir gatavi investēt, lai šos speciālistus noturētu un nepieļautu to pārpirkšanu. «Mūsu uzņēmums nodarbojas ar augstas kvalifikācijas speciālistu meklēšanu, un viņu algas prasības ir augstas. Jāteic, ka darba devēji ir gatavi maksāt par speciālistiem, kuriem ir prasme risināt tādus kompleksus un sarežģītus jautājumus, kuru atrisināšanai nepietiek tikai ar šauru specializāciju. Ja pirms pāris gadiem aktuālas bija kompetences, kas saistītas ar krīzes pārvarēšanu, tad tagad pieprasītas ir prasmes, kas saistītas ar uzņēmuma attīstību,» situāciju ieskicē A. Anča. Viņas redzējumam piekrīt arī personāla atlases kompānijas Workingday mārketinga direktors Māris Silinieks, kurš uzsver, ka uzņēmumiem nav citas izejas kā dažu amatu speciālistus vienkārši pārpirkt, jo darba tirgū viņu trūkst. Parasti tie, kuru trūkst, ir vidējā un augstākā līmeņa vadītāji. Kā vienu no nozarēm, kurā «notiek cīņa par katru speciālistu», M. Silinieks min informācijas tehnoloģijas (IT).
Kompensē ar produktivitāti
Tam, ka IT nozarē trūkst speciālistu, piekrīt IT uzņēmuma DPA direktors Gatis Ošs, kurš atzīst, ka viņa pārstāvētajā nozarē draud izveidoties «algu burbulis», jo speciālistu pietiekamā skaitā Latvijā vienkārši nav, līdz ar to par esošajiem ir sīva konkurence un reizēm nākas pārmaksāt. «Pašlaik IT nozarē algas tiešām aug straujāk nekā produktivitāte. Tā, protams, ir uzņēmuma vadības rūpe, un mēs strādājam pie tā, lai mūsu pakalpojumi kļūtu aizvien efektīvāki un vienā stundā klientam varētu nodrošināt aizvien vairāk rezultāta. Algu pieaugumu sedzam no uzņēmuma līdzekļiem, jo klienta gatavībai maksāt par IT pakalpojumiem arī ir savi limiti. Mūsu uzņēmums labprāt ņem praksē pēdējo kursu studentus, kurus apmācām un kuri pēc tam paliek pie mums strādāt. Tādējādi cenšamies izvairīties no nepieciešamības speciālistus pārpirkt,» situāciju raksturo G. Ošs.
Viena no vadošajiem eksportētājiem - kokrūpniecības uzņēmuma Latvijas finieris - padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, stāstot par algu politiku, min, ka tajā noteikti iezīmējas augšupejoša līkne. «Jau 2011. gadā mēs savā personāla politikā definējām nepieciešamību būtiski palielināt darba algu, lai nodrošinātu konkurētspēju ziemeļu reģiona darbaspēka tirgū. Uzstādījums bija palielināt algas par 6-9% ik gadu līdz 2020. gadam. Triju gadu laikā kāpinājām atalgojumu vidēji par 5% gadā, kas aptuveni saskan ar vidējās algas kāpumu Latvijā kopumā. Paralēli uzsākām apjomīgu investīciju programmu, lai kāpinātu darbinieku kopējo produktivitāti. Tas arī ļauj līdzsvarot algu pieaugumu.»
Seko tirgus tendencēm
Ražojošā uzņēmuma a/s Aldaris valdes locekle Laura Krastiņa stāsta, ka šajā gadā būtisks algu palielinājums netika īstenots, toties tika uzlabota un pilnveidota bonusu sistēma, lai tā motivētu darbiniekus. «Nosakot darbinieku atalgojumu, sekojam dažādiem standartiem, darbinieku kvalifikācijas un atalgojuma samērošanai, kā arī pētījumiem par atalgojuma apmēriem līdzvērtīgos amatos citu industriju spēlētāju vidū. Pēdējā laikā neesam novērojuši neadekvātas atalgojuma prasības, ko izvirzītu darbinieki.»
Arī L. Krastiņa apliecina personāla atlases kompāniju teikto par augstas kvalifikācijas speciālistiem: «Ņemot vērā tirgus specifiku un tendences, ļoti pieprasīti ir augstas raudzes pārdošanas un mārketinga eksperti. Pašlaik gan visā uzņēmumā ir tikai trīs vakances.»
Savukārt telekomunikāciju uzņēmuma Bite pārstāve Endija Kaševska min, ka «uzņēmumā nav klasiskas ikgadējas sistēmas atalgojuma pārskatīšanai. Bitē sagaidām augstu darba rezultātu un tad arī esam gatavi pateikties vai nu palielinot atalgojumu, vai izmaksājot darbiniekiem motivējošu prēmiju. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad labus speciālistus jānotur ar lielāka atalgojuma piedāvāšanu. Mēs sekojam tirgus tendencēm, lai nav tā, ka darbinieks nāk pirmais un saka, ka viņam ir neadekvāts atalgojums. Laiku pa laikam pārskatām atalgojuma atbilstību tirgus situācijai - it sevišķi pozīcijām, kas ir pieprasītas un prasa specifiskas zināšanas. Prasības par lielāku atalgojumu novērojam situācijās, kad notiek pienākumu maiņa, kā arī tad, ja mūsu darbinieku uzrunā cits darba devējs. Šādās situācijās izvērtējam, cik vērtīgs ir darbinieks, vai ir jānotur esošais kolēģis vai arī ir iespējams atrast citu profesionāli par līdzšinējo atalgojumu.» Taujāta, vai iznāk darbiniekiem arī pārmaksāt, E. Kaševska bilst, ka, «uzrunājot profesionāli no cita uzņēmuma, esam arī pārmaksājuši, bet kopumā mūsu uzņēmumam tas nav raksturīgi».
Viens no uzņēmumiem, kurš atzīst, ka algas kopumā visiem darbiniekiem aug straujāk nekā produktivitāte, ir veikalu tīkls Rimi Baltica. Pašlaik uzņēmumā ir ap 250 vakanču, kas ir 5% no visām darba vietām.