Jāatzīstas grēkā, ko noklusēt nekādi nevar. Proti, šajā laikā, kad masu mēdīkļi ne par milimetru nedrīkstētu novirzīties no taisnās politisko partiju un kandidātu ignorances takas, kad bargas acis uzpasē, vai tikai kāda saraksta 114-tais numurs netiks aicināts izteikt viedokli par prusaku iznīdēšanu, kad…
Vārdu sakot, šajā «laikā, kad» konsultants sajuta bīstamus simpātiju strāvojumus pret Reģionu aliansi. Kāpēc? Atbilde: tāpēc, ka nosaukumā reģioni. Pirms N gadiem Bundžu Jāņa lauku kaimiņš gandrīz sakāvās pie iecirkņa, aģitējot par demokrātisko partiju Saimnieks. Jo esot foršs nosaukums - Saimnieks. Vai tad nav?
Reģioni skan gandrīz tikpat labi kā saimnieks. Arī līderis izvēlēts - stalts kā briedis, visādi simetrisks un proporcionāls, ar labu iznešanos sabiedrībā un spožu angliešu izrunu. Nestāstiet, ka tam tak nav nekādas nozīmes un blablabla… kā vēl ir. Dažas iztēles ainas ar māmuļu pie akas, gotiņām pļavā, zirdziņu rāmā riksī, šarmantu džipu jūrmalas kāpās. Asaras acīs, un taureņi vēderā. Izlemts.
Nupat arī partiju saraksti rudens riestam tika iesniegti un zieģeļi uzlikti.
Konsultants vēlējās tuvāk palūkot Reģionu alianses kopbildi.
Vai dieniņ! Nokavēts. Izrādās, ka priekšā jau gara un raibum-raiba reģionu mīlētāju rinda.
Alianse zem sava vēl nenoaustā karoga sapulcējusi visus fantazētājus, jokupēterus, karaļvalsts fanus, sienāžus, nemirstīgos un citus. Pāri gandrīz nekas nepaliek, ja neskaita kādu sarakstu par bailēm no zirnekļiem un pelēm vai tamlīdzīgi.
Konsultantam priekšā precinieku rindā sastājušies gan kristīgo demokrātu līderi Zilgalve un Agrums (ar visu savu 190 tūkstošu parādu šleifi), gan katrās vēlēšanās atdzimstošais dakteris Rubins, gan prezidentālists Kūraus, gan varenās Latvijas sociāldemokrātu saimes pārstāvji Dinevičs un Reinsons, un vēl citi.
Reģionāļi uzpucējuši tādu panīkušu rūpalu kā mākslinieku iesaukums. Ar glanci. Pusmūža cilvēkiem prieku ar Poruka dzejām gādās Rūdolfs Plēpis, bet jaunajai un neklausīgajai paaudzei… kas to vēl pirms pāris nedēļām varēja iedomāt - pats Artuss Kaimiņš. Ar visu suņu būdu (tas ir vienīgais, kas Artusam pieder). Viņu gan - noteikti uz televīziju, uz radio, uz avīzi. Cilvēks no medijiem nācis, zinās precīzi un saprotami klāstīt Latvijas reģionu sāpi.
Ir vajadzīgs talants, lai šos savāktu kopā. Tomēr jāatceras, ka ir kādi iemesli, kuru dēļ iepriekš minētie NEKAD NAV SPĒJUŠI dzīvoties vienā smilšu kastē. Kā tas, piemēram, ir, ka kristietei Zilgalves kundzei otrais numurs Rīgas sarakstā, bet sociāldemokrātu ģenerālsekretāram un galastacijas dispečeram Reinsona kungam kaut kāds 35-tais? Kā tad tā? Pēc kādiem principiem un kritērijiem? Gan jau, ka būs maksāts vai čeka nodiktējusi. Nevajadzēs ilgi gaidīt, kad aizcērtot blīkšķēs durvis.
Dabā valda līdzsvars. Jādomā, bezgaldaudzos viedokļus skaņojot, sanācis tā - cik alianses publika dažāda, tik programma nekāda. To varētu izdevīgi tirgot kā tādu unificētu priekšvēlēšanu veidlapu, kur katrs tad piekaisa klāt savas garšvielas. Pat par reģioniem dažs cits sarakstījis krietni vairāk.
Garās reģionu mīlētāju rindas galā karstā laikā Bundžu Jānis stāvēt neriskēja. Nolēma draudzības pieteikumu atlikt uz «kaut kad».
Tomēr «reģioni» nosaukumā skan daiļi. Tik alianses vietā vajadzēja ko tautiskāku. Lupatdeķis, piemēram.
*ļoti neatkarīgs konsultants