«Finanšu ministrija (FM) iestājas par pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, jo ir svarīgi patērētājam neradīt šoku. Šeit ir jāievēro valsts fiskālie un veselības aizsardzības mērķi, kā arī jāņem vērā nelegālā alkohola tirgus, lai neveicinātu kontrabandu,» vakar Saeimā stāstīja FM pārstāvis Ilmārs Šņucins.
Patlaban darba grupa vēl pārskata akcīzes nodokļa likmi visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz šim izskatītas vairākas versijas, kuram veidam un par cik likmi celt. Piemēram, alum likme varētu būt atkarīga no tā stipruma, proti, cik liela ir konkrētā dzērienā esošā spirta tilpumkoncentrācija. Jo alus būs stiprāks, jo likme lielāka. Šeit gan paredzēti izņēmumi - mazās alus darītavas. Tām varētu piemērot uz pusi mazāku likmi, nekā to paredz standarts.
Lai ieripo budžetā
Ministrijas apkopotie dati atklāj, ka akcīzes nodoklis alkoholam veido gandrīz 20% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Pērn valsts budžetā tas veidoja 123,6 miljonus eiro.
Kamēr iesaistītās puses diskutē par ietekmi, FM nemaz neslēpj - akcīzes nodokļa piemērošanas primārais mērķis ir nodrošināt ieņēmumus valsts budžetā. Vislielāko ietekmi uz budžetu atstāj akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam un spirtam, tomēr apkopotie dati liecina - pērn visvairāk ir dzerts alus, no kopējā alkohola patēriņa daudzuma tas veido vairāk nekā 75%.
Pēc dažādiem ministriju ierosinājumiem risināt alkoholisma problēmas jauniešu vidū arī Latvijas Alus darītāju asociācija izstrādājusi savus priekšlikumus nodokļu likmju pakāpeniskai paaugstināšanai. Pirmajā gadā tā aicina alum pacelt akcīzes nodokli par 16%, nākamajos divos gados attiecīgi par 11% un 10%. Asociācijas priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka pakāpeniski vajadzētu paaugstināt likmi arī citām dzērienu kategorijām. Atšķirīga pieeja varētu saglabāties sidram, jo šobrīd tā ražošana Latvijā ir vāji attīstīta.
Pēdējais alkohola akcīzes nodokļa kāpums bija 2011. gadā, tomēr alu tas neskāra. Atsevišķām grupām paaugstinot likmi, atsevišķām to atstājot zemu, ir izveidojusies nelīdzsvarota akcīzes politika. Piemēram, stiprais alus, ko tik ļoti iecienījuši jaunieši, ir ar ļoti zemu likmi, tikmēr stiprais alkohols - ar augstu.
Nodzeras jaunieši
Latvijā alkoholisms ir problēma. Ārsti īpaši satraucas par jauniešiem, tomēr arī cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni jautājums ir tikpat aktuāls. Latvijas Ārstu biedrība pirms kāda laika publiskoja datus, kas atklāja, ka viens Latvijas iedzīvotājs, vecāks par 15 gadiem, gada laikā izdzer vidēji 10,2 litrus absolūtā alkohola. Šāds alkohola daudzums atbilst aptuveni 25,5 litriem degvīna, 204 litriem alus vai 85 litriem vīna.
Vakar Saeimā notika konference par alkohola pieejamības ierobežošanu. Tajā piedalījās daudzi ārvalstu eksperti, iepazīstinot ar situāciju savā valstī. Alkoholisms lielākā vai mazākā mērā ir problēma visur. Valstu pārstāvju runās atklājās viena kopīga iezīme - jo maksātspējīgāka kļūst sabiedrība kopumā, jo alkoholisma problēma izteiktāka.
Toronto Universitātes Atkarības un psihiskās veselības pētniecības centra pārstāvis Jirgens Rēms norādīja, ka Latvija nav no tām valsīm, kurās būtu liels atturībnieku skaits. Eksperts pieminēja arī Somiju, kur līdzekļi no iegūtajiem alkohola akcīzes nodokļiem tiek ieguldīti sabiedrības informēšanā.
Igaunijā sāpju bērns ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, tāpēc risinājumu rast ir grūti. «Ir jāstrādā ne tikai ar vidējās cenas rādītājiem, ir jāskatās, kas ir lētākais pieejamais alkohols. Otrkārt, ir svarīgi sekot ienākumu dinamikai vairāku gadu griezumā. Ir skaidrs, ka alkohola cenai ir jāaug straujāk nekā ienākumiem, tomēr pārāk straujš pieaugums var būt bīstams, jo tas veicinās nelegālā alkohola tirgu,» uzskata Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta pārstāve Marje Josinga, norādot, ka Igaunijā pērn alkohola dēļ bojā gājuši 675 cilvēki.
Lietuvas Veselības pētījumu institūta eksperts Mindaugs Štelemēks atklāj skarbu tendenci - no alkohola iet bojā arvien vairāk jauniešu. Deviņi procenti no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar alkohola negatīvo ietekmi. «17 miljoni eiro ik gadu tiek tērēti alkoholiķu veselības aprūpei. Lietuvas bērnunamos dzīvo 2600 bērnu, kuri nākuši no alkoholiķu ģimenēm. Daudz slepkavību un seksuāla rakstura noziegumu ir tieši saistīti ar alkohola patēriņu. Turklāt ik gadu mēs tērējam 11 miljonus eiro, lai uzturētu cilvēkus, kas veikuši noziegumu alkohola reibumā, skaitļus sauc M. Štelemēks. Viņš gan norāda, ka Lietuvai risinājuma meklējumi nesokas pārāk raiti. Akcīzes nodokļu paaugstināšana ir ietekmīgs rīks, tomēr tikpat ietekmīgi ir alkohola ražotāji attiecībā uz deputātu lēmumiem. Piemēram, pirms diviem gadiem ražotājiem izdevies panākt, ka deputāti atcēluši pilnīgi visus aizliegumus attiecībā uz alkohola reklāmām.