Neredzot iespēju izkļūt no bezdarbniekiem, Ilze nu apņēmusies sameklēt brīvprātīgo darbu kaut kur pasaulē. «Došanās kādā misijā jau sen bija tāds kā dzīves mērķis. Līdz ar atlaišanu viss sakrita. Tagad gan šī motivācija pārvērtusies arī par nepieciešamību, jo darba ziņā Latvijā nekas daudz nespīd,» Ilze teic.
Lai gan strādāšana bez atalgojuma neatrisina sasāpējušas finansiālās problēmas, brīvprātīgo darbs kā alternatīva bezdarbībai kļūst arvien populārāks, apliecina arī brīvprātīgo darba koordinatori. Interese augusi par iespējām gan Latvijā, gan citviet.
Aug arī konkurence
Brīvprātīgo darba meklēšanai Ilze patlaban mobilizējusi visus savus spēkus. Variantus atradusi internetā un atklājusi, ka šādu iespēju, arī darāmo darbu, ir milzum daudz. Ilze iesniegusi savu CV daudzās voluntieru programmās, arī ANO, lai gan «šādās organizācijās tā ir arī liela mašinērija». Ilze stāsta, ka konkurence uz brīvprātīgo darba vietām nav maza, it īpaši programmās, kur pašam par dalību nav jāmaksā vai naudas ieguldījums ir minimāls. «Vari samaksāt zināmu summu, pusgadu mācīties voluntieru skolā Skandināvijā, un otru pusgadu tevi aizsūta brīvprātīgo darbā uz Āfriku. Bet jāpapūlas, lai šādā programmā tiktu.»
Konkurence aug, turklāt, ja mērķē uz ārzemēm, jākonkurē arī ar pretendentiem no citām valstīm, apstiprina Ieva Sila, v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Komunikāciju daļas pārvaldes vecākā referente. Aģentūras pārziņā ir ES programmas Jaunatne aktivitāte Eiropas brīvprātīgais darbs, un ikviens jaunietis vecumā līdz 30 gadiem tajā var noteiktu laiku strādāt brīvprātīgo darbu citā Eiropas valstī. Aģentūrā divreiz vairāk kļuvis gan aizbraucēju, gan lūgumu pēc konsultācijām, un jaunieši šīs iespējas meklē galvenokārt tādēļ, lai Latvijā nebūtu jāsēž bez darba. Vilina arī iespēja iepazīt pasauli, iemācīties valodu un neko par to nemaksāt. Šajā gadījumā visus izdevumus sedz programma, tajā iekļauti valodas kursi, tiek piešķirta arī kabatas nauda.
Aktīvos novērtēs
Brīvprātīgo darba koordinatori pauž, ka jaunieši ir aktīvākie voluntieru darba meklētāji. Nodibinājuma Man rūp valdes priekšsēdētāja Ljeta Putāne uzsver, ka jaunieši vairāk zina, ko nozīmē brīvprātīgo darbs, ka tas var kļūt par viņu pirmo darba pieredzi, izrāda vairāk pašiniciatīvas un ir gatavi eksperimentēt. «Bet jūtam arī pastiprinātu interesi no pieaugušajiem, kuri, iespējams, palikuši bez darba un meklē iespējas, kā atkal iesaistīties sabiedriskajos procesos, kā neizkrist no aprites,» atklāj biedrības Brīvprātīgais.lv pārstāve Zane Onkele. Viņa akcentē, ka finanšu trūkuma apstākļos brīvprātīgie var kļūt nozīmīgs resurss iestādēm un organizācijām, savukārt cilvēkiem brīvprātīgo darbs ļauj neieslīgt apātijā, apzināties savu vajadzīgumu, pašrealizēties, iegūt jaunus kontaktus, zināšanas un prasmes. Brīvprātīgo darbs sniedz iespēju būt sabiedriski aktīvam, iepazīt dažādus sociālos slāņus un grupas, kā arī pašam sevi - I.Sila teic, ka daudzi jaunieši brīvprātīgo darbā pārbauda, vai izvēlētā profesija tiešām ir tā, ko dzīvē gribētos darīt. «Tā ir palīdzība citiem plus paša personīgā attīstība, «1+1=3» princips, jo iegūst arī visa sabiedrība kopumā,» rezumē L.Putāne, kura pati strādājusi brīvprātīgo darbu bērnunamā. Tagad viņa studē Anglijā un pārliecinājusies, ka ieraksts CV par šādu pieredzi tur ir ļoti augstā vērtē. «Darba devējs redz, ka cilvēks nav sēdējis rokām klēpī, ka viņam rūp, kas notiek apkārt, un ka viņš gatavs strādāt ne tikai atalgojuma dēļ. Zinu arī gadījumus, kad organizācija brīvprātīgo vēlāk pieņem pastāvīgā darbā.»
Pretēji atsevišķām Eiropas valstīm, kur brīvprātīgo darbā nodarbināti līdz pat 30% strādājošo, ASV - pat 50%, Latvijā tas vēl ir visai nepopulārs nodarbinātības veids, atzīst personāla atlases uzņēmuma WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks. Lai gan brīvprātīgo darbs nepalīdz maksāt kredītus, tas tomēr var kļūt par labu palīglīdzekli ceļā uz apmaksāta darba atrašanu. «Darba devējs, kurš pieprot CV lasīšanu «starp rindiņām», brīvprātīgā darba pieredzi vērtē pozitīvi, jo īpaši, ja CV šāds ieraksts parādās bezdarbnieka statusa vietā. Tas daudz pastāsta par cilvēka īpašībām, pasaules uztveri, redzesloku, nemaz nerunājot par šādi uzkrāto pieredzi un zināšanām,» M.Silinieks saka.
Mācās palīdzēt
«Cilvēki sāk domāt cits par citu,» - šis, pēc L.Putānes domām, tomēr ir galvenais ieguvums, ko sniedz brīvprātīgo darbs. Sabiedrības attieksme pret darbu bez atalgojuma, kas vērsts uz palīdzēšanu citiem, mainās, un tur savi nopelni ir arī krīzei. «Cilvēki mēģina saprast, kuras ir kvalitatīvās, nevis kvantitatīvās vērtības dzīvē,» saka L.Putāne. Brīvprātīgo darbs Latvijā attīstās, un arī dažādas organizācijas, iestādes sapratušas, ka brīvprātīgie ir labs resurss. Organizāciju aktivitāte gan varētu būt lielāka, norāda Z.Onkele: «Tās vēl baidās, nemāk piemeklēt brīvprātīgos, nemāk ieraudzīt iespēju brīvprātīgajam darbam savā organizācijā. Tomēr aizvien biežāk organizācijas lūdz mums konsultācijas, grib mācīties. Labs piemērs - skolas vēlas piesaistīt pensionētos skolotājus kā brīvprātīgos palīgus bērniem mācību procesā.» Par brīvprātīgo piesaistīšanu aktīvāk interesējoties arī uzņēmumi, taču jāņem vērā, ka brīvprātīgais darbs nevar tikt veikts, lai peļņu vai labumu no tā gūtu komercsabiedrība. Savukārt potenciālajiem voluntieriem Z.Onkele atgādina - pat ja darbs ir brīvprātīgs, tajā jāuzņemas atbildība.