Veicina apetīti
Alus dzērājiem svara pieaugumu ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, alus ir rūgts, apetīti sekmējošs līdzeklis, skaidro P.Stradiņa slimnīcas dietoloģe Laila Meija un dietologs Andis Brēmanis. Arī citi alkoholiskie dzērieni stimulē apetīti, bet alum šī īpašība ir izteiktāka, jo apiņu rūgtenā garša gluži kā vērmeles veicina apetīti.
Otrkārt, liekās masas veidošanās procesā stimulējošas ir arī kalorijām bagātās uzkodas, kas bieži papildina alus dzeršanas rituālus. Piemēram, uzkodas parasti ir sāļas un treknas. Tātad slāpes veicinošas, bet alus ir slāpes remdējošs līdzeklis. Veidojas labvēlīgi nosacījumi aptaukošanās riskam. Ar alkoholu apēstie tauki labāk izgulsnējas. Protams, no svara ir arīdzan izdzertā šķidruma tilpums.
Treškārt, dietologi uzsver, ka, lai gan alus nav kalorijām bagātākais dzēriens, taču tas satur kalorijas un gluži kā sulas - arī ogļhidrātus. Ja ogļhidrāti tiek uzņemti par daudz un cilvēks piekopj mazkustīgu dzīvesveidu, tie pārvēršas taukos.
Dietoloģe Lolita Neimane min vēl ceturto iemeslu - dzerot alu, pazūd bremžu sajūta, kas apņemšanos ēst mazāk dara «maigāku».
B vitamīna nav
Eksperti uzsver, ka alus nav arī vitāli svarīgs B vitamīna ieguves avots, kā bieži tiek uzskatīts. B vitamīna deva alū ir maza, vitamīnus daudz vienkāršāk uzņemt ir ar pārtiku.
Kas tad ir alus vēders? Alus vēders būtībā ir centrālā aptaukošanās, skaidro L.Meija. Tas ir tad, kad tauki vairāk izgulsnējas ap vidukli. No medicīnas viedokļa daudz bīstamāki ir tie tauki, kas veidojas ap iekšējiem orgāniem (iekšējie tauki). Un alus vēdera tauki ir tieši tādi. Šī nelabvēlīgā aptaukošanās forma veicina sirds slimību, sirds asinsvadu, cukura diabēta un citu slimību riskus. To, kur vairāk izgulsnēsies tauki, nosaka ģenētika. Piemēram, sievietēm raksturīga bumbierveida aptaukošanās, vīriešiem - ābolveida - tauki koncentrējas vēdera daļā. Aptaukošanās riskus nosaka arī dzīvesveids.
Mazkustība
Alus vedina uz mazkustīgu dzīvi, uzskata gastroenterologs Anatolijs Danilāns. Svarīgi kļūst omulīgi pasēdēt un baudīt, jo alkohols nelielās devās veicina komunicēšanās spējas un noņem spriedzi. Tomēr alu, kas ir alkohols, nevarētu ieteikt kā veselības veicinošu. To nav ieteicams lietot arī kā nomierinošu līdzekli spriedzes mazināšanai. Jo, lai gan pētījumi pierāda, ka samērīga alkohola lietošana mazina risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, tomēr A.Danilāns atgādina, ka ar nevainīgu alus dzeršanu (jo tas ir patīkams process) bieži sākas hronisks alkoholisms. Galvenais nosacījums, lai alus dzeršana nebūtu veselībai kaitīga, ir mērenība.
Rekomendējamās devas
L.Neimane min, ka ikdienā rekomendējamā dienas deva sievietēm ir viena vienība, vīriešiem divas. Viena deva ir aptuveni 330 ml alus, 150 ml vīna vai 30 ml degvīna. Nedēļā vīriešiem nevajadzētu pārsniegt 22 alkohola devas, bet sievietēm 12 devas.
Nepārdomāta alus dzeršana, tāpat kā cits alkohols, negatīvi ietekmē aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību, palielina risku saslimt ar vēzi un paaugstina asinsspiedienu.
A.Danilāns min vēl vienu alus izraisītu negatīvu faktoru - alus uzpūš vēderu.