Veselības ministres demisija un pēcteča meklējumi Circenes kundzei kārtējo reizi rosina diskusiju par kandidātu augstiem amatiem izvēles kritērijiem. No vienas puses, ir viedoklis, ka tieši labi, ja par ministru kļūst cilvēks, kas iepriekš nav bijis saistīts ar konkrēto nozari, - tiek pieņemts, ka šādā gadījumā viņam mazāk simpātiju, antipātiju vai specifisku interešu. No otras puses, ja vien šādam cilvēkam nav pamatīgs atbalsts premjera un valdošās partijas līmenī, viņš pat var būt ar labiem nodomiem - nozares ietekmīgākie spēlētāji jaunuli aptīs ap pirkstu, atklāti un slēpti liks sprunguļus ceļā. Ja šāds ministrs nezina vadāmās nozares aizkulises, interešu grupējumus, viņš agri vai vēlu varēs tikai no sirds brīnīties par dažnedažādām pret viņu vērstām PR kampaņām un kādēļ darbi iestieg.
Šādā kontekstā bijušā kursa biedra Vēstures un filozofijas fakultātē Toma Baumaņa uzrunāšana veselības ministra postenim mazliet pārsteidz. Var pieļaut, ka Baumanim, kā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) prorektoram, ir ne tikai skatījums uz izglītības jomu, bet priekšstats par medicīnā notiekošo. Pat vairāk - RSU ir visnotaļ konkrētas intereses ar medicīnu saistītajā augstākās izglītības segmentā... Tomēr pieņemsim, ka ilgus gadus ar ārpolitikas tematiku saistītais Baumanis varētu būt puslīdz objektīvs «ienācējs no malas».
Daudz svarīgāks jautājums ir: cik ilgs laiks viņam apstiprināšanas gadījumā atvēlēts? Jo ir liela atšķirība starp situāciju, kad Baumanis tiek pozicionēts kā Vienotības kandidāts veselības ministra postenim arī pēc vēlēšanām, vai arī cilvēks tiek nozīmēts šajā darbā uz dažiem mēnešiem. Ja spēkā ir pirmais variants, tad var secināt, ka premjeres partija attiecīgajā postenī vēlas cilvēku, kuram nav izteiktu «jājamzirdziņu» nozares politikā (kāds Circenes kundzei bija, piemēram, veselības finansēšanas modeļa reforma), ar kuru viņš tracinātu nozares interešu grupas. Arī šādam modelim vērtējumi atšķirsies - vieni sūkstīsies, ka tik nozīmīgai nozarei nu būs ministrs - disciplinēts izpildītājs, citi, tieši otrādi, atviegloti uzelpos, ka būs mierīgāk. Pretrunīgs, kā mūsdienās saka, mesidžs, tomēr - lai nu būtu.
Daudz bezgaumīgāk būtu, ja spēkā ir otra situācija - cilvēks sēdīsies ministra krēslā uz dažiem mēnešiem. Neatkarīgi no Baumaņa cilvēciskajām īpašībām - kurš cilvēks, piemēram, ies plēsties par finansēm, 2015. gada budžetu plānojot, ja apzinās, ka iznākums viņu neietekmēs nedz labi, nedz slikti? Ko cilvēks - neatkarīgi no viņa talantiem - var izdarīt dažu mēnešu laikā? Atļaušos apgalvot, ka pat sashēmot neko lielu nevar. Var apturēt kādus projektus vai procesus. Tad tāds būtu zemteksts? Jebkurā gadījumā, ja Baumanis (vai patiesībā jebkurš cits) tiek «iesūtīts» amatā uz dažiem mēnešiem, tā būtu ļoti slikta zīme tam, kā Vienotība izprot varas mērķus. Ja mērķis bija panākt Circenes demisiju, tas ir sasniegts. Tālāk nevajadzētu māžoties.