Savulaik šī ministru portfeļu trūkuma «problēma» tika risināta, krietni paplašinot valsts ministru skaitu un ieviešot Ministru prezidenta biedra amatu. Tagad, kad pirmsvēlēšanu laikā solījumu sarakstā teju katra no parlamentā pārstāvētajām partijām bija iekļāvusi arī apņemšanos ministru skaitu samazināt, radīt jaunas ministrijas, lai apmierinātu visu ministra goda kārotāju vēlmes, izskatītos nepiedienīgi. Tādēļ ZZS, kas pēc Saskaņas centra un Visu Latvijai!-TB/LNNK izslēgšanas no jaunās koalīcijas veidotāju loka palikusi vienīgā, ar ko Vienotībai būs jādalās varā, nekautrējas paģērēt: dodiet mums vairāk portfeļu! Vēl aizvakar ZZS uzstāja, ka viņiem nepieciešami vismaz seši ministru portfeļi. Dabūja ar! Taču nu izskan, ka arī ar sešiem ministriem ZZS tomēr neesot īsti apmierināta.
Diemžēl amatu dalīšanas infekcija ir skārusi arī Vienotībā esošās partijas - ministru portfeļus esot iecerēts sadalīt, par pamatu ņemot kvotas, nevis potenciālo kandidātu profesionalitāti.
Skumji, ka tā. Galu galā - tieši amatu kāre ir viens no iemesliem, kādēļ vairākums «ierindas» pilsoņu politiku uzskata par šmucīgu padarīšanu.