Šonedēļ līdzšinējā daudznacionālā koalīcija Irākā pārvēršas par tikai vienas valsts - ASV - karaspēka «koalīciju». Līdz piektdienai valsts jāatstāj amerikāņu tuvākās atbalstītājas Apvienotās Karalistes karavīriem, kas bija koalīcijas otrā lielākā vienība. 2003.gadā Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs pieņēma lēmumu nosūtīt britu kareivjus uz Irāku, lai palīdzētu gāzt S.Huseinu. Savulaik Irākā atradās vairāk nekā 40 tūkstoši britu karavīru.
Irākiešu bažas
Jau mēnesi par drošību Irākas pilsētās atbild ar koalīcijas pūliņiem no nulles izveidotie un apmācītie Irākas drošības spēki. Pilsētu ielās vairs nav manāms tik ierastais skats ar pamatīgi ekipētajiem un iespaidīgās saulesbrillēs tērptajiem amerikāņu karavīriem, kas cietām sejas izteiksmēm bruņotajos Humvee (militārajām vajadzībām piemērots Hummer markas apvidus automobilis) džipos veica tik pierastās patruļas. Tagad viņi izvietoti militārajās bāzēs ārpus pilsētām un ir gatavi jebkurā brīdī sniegt palīdzību saviem irākiešu kolēģiem.
Šonedēļ iepriekš neizziņotā vizītē Irākā ieradās ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss, kurš izteica milzu gandarījumu, ka irākiešu spēki līdz šim veiksmīgi tikuši galā ar trauslā miera sargāšanu. «Es un (ASV spēku komandieris Irākā) Rejs Odjerno esam pārliecināti, ka irākiešu karavīri ir gatavi pārbaudījumiem, kas viņus gaida, sargājot pilsētu rajonus un drīzumā arī visu valsti. Bet mēs esam gatavi palīdzēt, ja saņemsim tādu lūgumu,» sacīja R.Geitss. Amerikāņu aiziešana no Irākas pilsētām ir sākums ASV spēku pilnīgai izvākšanai no valsts - to paredzēts pabeigt līdz 2011.gada beigām. Līdz ar amerikāņiem darbību Irākā turpinās arī neliels NATO kontingents. Tomēr alianses vienība nav ietilpusi koalīcijas spēkos, jo vairākas NATO dalībvalstis asi kritizējušas karu Irākā.
Pretēji ASV optimismam daudzi irākieši bažījas, ka viņu līdz šim nepārbaudītie karavīri ir pārāk nabadzīgi ekipēti un bez pietiekamām iemaņām, lai varētu sargāt valsti no atgriešanās asinspirtī. Lai gan pašlaik drošības situācija ir daudzkārt labāka nekā 2006. un 2007.gadā, kad terora aktos ik dienas gāja bojā simtiem irākiešu, ekstrēmisti pēc amerikāņu aiziešanas no pilsētām varētu aktivizēt savu darbību.
Šonedēļ bruņots grupējums iebruka kādā Bagdādes bankā, nogalinot astoņus apsargus, un nolaupīja 6,3 miljonus dolāru (vairāk nekā trīs miljoni latu), ziņo Reuters. Amerikāņu militāristi baidās, ka kaujinieki šo naudu varētu izmantot, lai piesaistītu jaunus sekotājus un iepirktu ieročus. Savukārt Lielbritānijas Ārlietu ministrija šonedēļ paziņoja, ka nogalināti četri no pieciem britiem, kurus 2007.gadā nolaupīja islāmistu kaujinieki.
Kurdu problēma
Tādēļ ir bažas, ka turpmāk Irākā varētu pieaugt banku laupīšanu un cilvēku nolaupīšanu skaits, kā arī aktivizēties melnais tirgus. Amerikāņus vairāk uztrauc iespēja, ka pēc viņu pilnīgas aiziešanas varētu sākties kurdu un arābu sadursmes. Kurdi neslēpj, ka vēlas kontrolēt un saņemt lielāko daļu ieņēmumu no naftas ieguvēm Kirkūkas reģionā. R.Geitss aicinājis Irākas un kurdu valdības pārstāvjus risināt domstarpības pie sarunu galda.
Britu aiziešana no Irākas ir nozīmīgs pavērsiens sešus gadus ilgās okupācijas gaitā. 2003.gadā tieši T.Blērs bija viskvēlākais Dž.V.Buša Irākas ofensīvas idejas aizstāvis un izpelnījās nicinošu iesauku Buša pūdelis. Sākotnēji bija paredzēts, ka pēc 31.jūlija Irākā paliks aptuveni simt britu kareivju, kas apmācītu vietējos drošības spēkus. Tomēr Irākas parlaments negaidīti aizgāja vasaras brīvdienās, nenobalsojot par britu misijas termiņa pagarināšanu. Tādēļ pēdējie Irākā bāzētie britu karavīri devušies uz Kuveitu, kur atradīsies vismaz līdz septembra beigām, kad beidzas musulmaņu svētais mēnesis ramadāns un irākiešu likumdevēji atgriezīsies darbā. Britu diplomāti cer, ka tad Irākas parlaments varētu pieņemt lēmumu, kas ļautu šiem simt britu kareivjiem atgriezties, lai turpinātu Irākas kara flotes karavīru apmācību.
Daži kritiķi uzskata, ka britu diplomāti piedzīvojuši apkaunojošu izgāšanos. «Tas nozīmē, ka mūsu bruņotie spēki nebūs spējīgi izpildīt darbu, kas no tiem tika prasīts. Tagad viņi būs iesprūduši Kuveitā, gaidot šī politiskā fiasko atrisinājumu,» uzskata Lielbritānijas Ēnu kabineta aizsardzības ministrs Laiems Fokss.
Ceturtdien Lielbritānijā sākta oficiāla izmeklēšana par to, kādēļ T.Blērs deva pavēli iebrukt Irākā, pamatojoties uz faktiem, kas vēlāk izrādījās nepatiesi.
Sešos gados Irākā pienākumu pildīšanas laikā miruši 179 britu karavīri. Vislielākais britu militārpersonu skaits Irākā reģistrēts 2003.gada aprīlī - 46 tūkstoši.
Milzu zaudējumi
Iebrukums Irākā sākās 2003.gada 20.martā pēc tam, kad ASV un Lielbritānijas amatpersonas paziņoja, ka to rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par masu iznīcināšanas ieroču esamību S.Huseina režīma kontrolē. Viņu plānus par iebrukumu šajā valstī nemainīja arī ANO inspektoru paziņojums, ka viņi šādus ieročus Irākā nav atraduši.
Turpmākajā karadarbībā iesaistījās vēl 37 valstis, arī Latvija. Kaujās un teroristu uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā 4600 koalīcijas spēku karavīru. Pildot pienākumu, gāja bojā arī trīs latviešu karavīri.