«Slovākijā turpinās sarunas par budžetu un cīņa ir par to, vai [aizsardzības budžetam] tērēt mazāk nekā 1% no IK vai mazliet vairāk, taču ir gandrīz droši, ka šis skaitlis būs mazāks par pagājušā gada 1,3% no IK. Lietuvas [aizsardzības budžeta] izdevumi samazinājušies zem 0,9%, Latvijas izdevumi pagājušā gadā bija 1%. Tikai Polija (1,9%) un Igaunija (1,8% - ar solījumu šogad to palielināt) pietuvojušās alianses 2% mērķim,» apkopo European Voice laikraksta Austrumeiropas un Centrāleiropas reģiona komentētājs.
«To ir viegli saprast. Aukstais karš ir beidzies. Krievija, šķiet, ar grūtībām spēj kontrolēt Ziemeļkaukāzu, kur nu vēl draudēt savām kaimiņvalstīm. (..) Vēlētājiem ir apriebusies nodokļu palielināšana un budžeta izdevumu apgriešana, kas tieši ietekmē viņu labklājību, veselību, izglītību un transportu. Aizsardzības budžets ir viegls mērķis, ko apgriezt.» Taču laikraksts arī brīdina, ka «Eiropa nevar mūžīgi bez maksas izbraukt uz ASV aizsardzības budžeta rēķina».
«Es domāju, ka mums ir ļoti nopietni jāuztver šis signāls,» LNT raidījumā par iespējamiem amerikāņu signāliem izteicies Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Latvijai nopietni jāuztver NATO pārstāvju norādījums par mazo finansējumu aizsardzībai, tomēr Latvija nav vienīgā Eiropas valsts, kam uz to tiek norādīts, pauda M. Riekstiņš: «Ilgtermiņā jādomā, kā Eiropa kopumā parāda, ka mēs esam gatavi veltīt līdzekļus arī savām aizsardzības vajadzībām un nepaļauties tikai uz amerikāņu atbalstu.»