Proti, kukulis Šmitam dots par «izlikšanos neredzam» BKUS daudzfunkcionālajā korpusā atklātos ugunsdrošības noteikumu pārkāpumus. Ugunsdrošības noteikumu ievērošana vai neievērošana slimnīcā nav nekāds nieks. Lai atceramies, ka traģisko ugunsgrēku Reģu pansionātā izraisīja «nelieli» ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi. Taču nedz BKUS amatpersonas, nedz kukuļņēmēju Šmitu bērnu (slimu bērnu!) drošības apdraudējums acīmredzot neuztrauca. Kukuļdevēji bija ieinteresēti «ieekonomēt» uz ugunsdrošī- bas rēķina, kukuļņēmējs - nopelnīt.
Tas ir pretīgi. Visa BKUS korupcijas epopeja ir īsta amorālas rīcības paraugstunda. Īpaši tāpēc, ka nedz bijušais BKUS valdes loceklis Agris Kramzaks, nedz bijušais slimnīcas saimniecības direktors Aivars Lisenko noteikti nebija uzskatāmi par trūcīgiem. A. Lisenko turīgumu, kā zināms, apliecina arī viņa dāsnie ziedojumi Tautas partijai, kuras biedrs viņš savulaik bija. Šos aspektus tiesa, cerams, ņems vērā, skatot BKUS amatpersonu lietu.