«Atklājums!» izsaucas _Neue Zuercher Zeitung._ «Cik intensīva ir Nelsona un viņa orķestra mijiedarbe, varēja iepazīt jau B. Britena _Četrās jūras interlūdijās_ no operas _Pīters Graimss_. Viņš diriģēja no sirds un veidoja savus skaņu metus ar katru ķermeņa šūniņu. Orķestris atsaucās visi kā viens, jūtu sprieguma amplitūdā no mierīgas noskaņas līdz draudīgai vētrai. H.Berlioza ciklā _Vasaras naktis_ diriģents orķestri noklāja kā maigu skaņu tepiķi, uz kura izritināties Veselīnas Kasarovas mecosoprānam. Paradigmātiski dabas tēmai - šā festivāla moto - tika pasniegta K.Debisī _Jūra,»_ vērtē kritiķis, kuru «fascinēja pastāvīgais mūzikas viļņojums dažādās skaņukrāsās un nedzirdētā spriedzē.» Festivāla avīze piesaka Nelsonu kā Eiropas atbildi Dienvidamerikai ar Venecuēlas talantu Gustavo Dudameluni: «Viņam pieder nākotne». Uzsverot, ka «A.Nelsonu šobrīd uzskata par cilvēku ar žilbinošāko karjeru numur viens» un «par ģeniālāko mūzikas līdzradītāju», _Badische Zeitung_ vēsta, ka «Nelsons diriģē ar vislielāko ekspresiju un izteiktu krāsu izjūtu, izsmalcinātību un ārkārtīgi plastisku partitūras atklāsmi. (..) īpaši piesātinātais žests dara viņu par visaugstākā līmeņa skaņu dizaineri». 4.septembrī Nelsons ar Birmingemas orķestri noslēgs Jehudi Menuhina festivālu Gštādē, kur pieteikts kā «jaunā zvaigzne pie diriģēšanas debesīm». Viņš atskaņos P.Čaikovska 5.simfoniju un J. Brāmsa 2.klavierkoncertu.
Andra Nelsona debija Lucernas festivālā sajūsmina
«Ak mans Dievs,» apsteidzot publikas stāvovācijas pēc Andra Nelsona vadītā Birmingemas simfoniskā orķestra spēlētās Jāņa Mediņa Ārijas, noelsusies kāda kundze Lucernas festivāla modernajā zālē tieši aiz muguras Latvijas Radio Klasika direktorei Gundai Vaivodei un komponistam Jurim Vaivodam. G.Vaivodi pārsteidzis daudzkārt dzirdētā skaņdarba jaunais lasījums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.