Eduards Andruškēvičs
Kā vērtējat Plēsnieka startu?
Tas bija ļoti labs. Viņam bija grūts gads, jo vēl bija jākvalificējas olimpiskajās spēlēm, tāpēc ļoti nopietni gatavojamies Eiropas čempionātam un pēc tam pasaules junioru čempionātam Gvatemalā. Tikai jūnija sākumā sākām pa īstam gatavoties olimpiādei, turklāt Gvatemalā Artūrs nedaudz savainoja kāju. Viņš pierādīja, ka ir lielisks atlēts. Saņēmās un parādīja savu labāko sniegumu.
Viņš šķita ļoti atbrīvots?
Viņš ir tāds cilvēks, kurš prot psiholoģiski saņemties un labi izdarīt savu darbu. Viņš arī divas trīs reizes teica, lai lieku tikai lielākus svarus, bet mazos nelieku. Esot gatavs. Sāku ar 208 kilogramiem, kas ir labs pamats pirmajam mēģinājumam. Nav prāta darbs riskēt un sākt uzreiz ar 215 kilogramiem. Kad viņš visu kārtīgi pirmajos divos mēģinājumos izdarīja un «pasūtīja» 225 kilogramus, biju nedaudz šokēts, bet apdomājāmies, un es piekritu. Ir tāds teiciens, ka trešais gājiens pieder sportistam. Tagad bišķiņ pašam žēl, jo, paceļot 220 kilogramus, varētu būt rezultāts pie labāko sešnieka.
Cik augstu viņš varētu tikt?
Es domāju, ka viņš var grūst vismaz 230 kilogramus, kas ļautu jau cīnīties par medaļām. Ne tikai Eiropā, pat pasaulē un olimpiskajās spēlēs.