Mācītāja ģimenei bija divas automašīnas, un Kāzneri nereti braukājuši uz Rietumvāciju, tāpēc Merkeles politiskie oponenti savulaik izteica pieņēmumu, ka viņas tēvam bijušas «īpašas attiecības» ar komunistu režīmu.
Studējusi fiziku Leipcigas Universitātē, kur 1978. gadā ieguva doktora grādu par pētījumiem kvantu ķīmijā. Vēlāk strādāja par ķīmiķi Zinātņu akadēmijas Centrālajā fizikālās ķīmijas institūtā. Tur iemācījusies tekoši runāt krievu valodā.
1977. gadā apprecējās ar fizikas studentu Ulrihu Merkelu, taču laulība nebija veiksmīga, un pēc pieciem gadiem pāris izšķīrās. Tomēr topošā politiķe saglabāja pirmā vīra uzvārdu.
Jau 1981. gadā viņa iepazinās ar ķīmijas profesoru Joahimu Zaueru, taču apprecējās tikai 1998. gada 30. decembrī. Bērnu viņiem nav. Vīrs reti redzams oficiālajos pasākumos, jo izvairās no publicitātes.
1990. gadā iestājās Kristīgo demokrātu savienībā (CDU) un pirmajās vēlēšanās pēc Vācijas atkalapvienošanās tika ievēlēta par Bundestāga deputāti. Drīz vien tika iecelta par sieviešu un jauniešu lietu ministri.
Ilggadējais Vācijas kanclers Helmūts Kols izraudzījās A. Merkeli par savu pēcteci, un 2000. gadā viņa kļuva par CDU vadītāju, 2005. stājās valdības vadītāja amatā, vadot koalīciju ar tradicionālajiem sāncenšiem sociāldemokrātiem.
2009. gadā CDU atkal uzvarēja vēlēšanās un izveidoja koalīciju ar ierastajiem sadarbības partneriem - FDP liberāļiem.