Līdz ar Krievijas lēmumu pārtraukta ANO misija Gruzijā, kas darbojās kopš 1993.gada, lai uzraudzītu pamiera ievērošanu starp Gruziju un separātisko Abhāziju. Pēdējās misijas sastāvā darbojās 131 militārais novērotājs un 20 policisti. Tās mandāts beidzās pusnaktī uz otrdienu pēc Ņujorkas laika (otrdien pulksten 7.00 pēc Latvijas laika).
ASV un Eiropas valstu izstrādātā rezolūcija par divām nedēļām pagarinātu novērotāju misiju Abhāzijā.
«Krievijai nav vajadzīgi liecinieki, kas reģistrētu etnisko tīrīšanu,» Krievijas lēmumu bloķēt ANO misiju Abhāzijā skaidro Gruzijas ārlietu ministrs Grigols Vašadze, «Krievijai galvenais mērķis bija jebkurā iespējamā veidā apdraudēt okupēto teritoriju juridisko statusu, panākt Suhumi un Chinvali varas leģitimizāciju un piešķirt sava veida likumību Krievijas okupācijas spēkiem Abhāzijā un Dienvidosetijā,» viņa teikto citē Reuters.
Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins uzskata, ka pārmetumiem nav vietas, jo ANO Drošības padomes locekles zinājušas, ka Krievija neakceptēs rezolūciju, kurā Abhāzija nebija minēta kā neatkarīga valsts: «Nav šaubu, ka pilna atbildība par ANO novērotāju aiziešanu no reģiona jāuzņemas rietumvalstīm, kuras mēnešiem ilgi demonstrēja ideoloģisko stūrgalvību.»
ANO misijas Gruzijā vadītājs Johans Verbeke uzskata, ka novērotāju aiziešana var iedragāt stabilitāti Abhāzijā, bet aptuveni 60 tūkstoši tur dzīvojošo etnisko gruzīnu paliks neaizsargāti. Tālāka nestabilitāte var pasliktināt saspīlējumu Gruzijā, kur kopš maija sākuma notiek opozīcijas protesti, kuros tiek pieprasīta prezidenta Mihaila Saakšvili atkāpšanās.
Līdzīgs liktenis kā ANO misiju piemeklējis arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) militāro novērotāju misiju Gruzijā. Krievija nepiekrita EDSO prasībām atļaut misijas darbiniekiem brīvi pārvietoties pār Gruzijas un Dienvidosetijas robežām. EDSO misija beidzas 30.jūnijā.Tādējādi novērošanu nestabilajā reģionā turpmāk veiks tikai Eiropas Savienība.