Iespēja kandidēt vienlaikus vairākos apgabalos radīja izcilu izdevību manipulēt ar vēlētājiem un kompromitēja Latgales, Zemgales un Kurzemes vēlētāju demokrātiskās tiesības ievēlēt pašiem savus priekšstāvjus Saeimā. Deputātu vietas šajos vēlēšanu apgabalos atbrīvoja kandidāti, kurus ievēlēja Rīgā un Vidzemē.
TP deputāts Leiškalns vēlas apturēt politiskās sistēmas sakārtošanu Latvijā un atgriezties pie vecās kārtības, bet ar vēl ekstrēmāku variantu. Ar vienu vienīgu kandidātu sarakstu visā valstī Latvija kļūtu kā viens vienots vēlēšanu apgabals. Pirmkārt, tas būtu antikonstitucionāli. Otrkārt, būtu atņemtas jebkuras iespējas vēlētājiem Latgalē, Zemgalē un Kurzemē ievēlēt savus Saeimas deputātus. Rīgas un Vidzemes vēlētāji ar savu būtisko balsu vairākumu ievēlētu savus deputātus un atlikušos atstātu Latgalei, Zemgalei un Kurzemei. Par šādu iespēju jau 1919.g. brīdināja viens no Satversmes tēviem Marģers Skujenieks, sakot: «Ja Latvija būtu viens vienīgs vēlēšanu apgabals, noteicošais vārds piederētu politiskam centram Rīgai, kurš uzstādītu savu listi visai valstij. Tās listes varbūt būtu ļoti labi sastādītas, bet tomēr ne tā, ka apmierinātu visas lokālās intereses.» Te ir skaidri izteikts apgabalu pārstāvniecības princips Saeimā, kuru TP deputāts Leiškalns cenšas apiet.
TP deputāta Leiškalna ierosinājums ir noraidāms. Tā vietā ir jādod iespēja veidot tiešākas saites un labāku komunikāciju starp vēlētājiem un viņu priekšstāvjiem Saeimā.
Vēlēšanu reformas biedrība