Dzīvības apdrošināšanas tirgus pieaug, un šis pieaugums ir lielāks nekā vidēji pieaugums apdrošināšanas nozarē, atzīst Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. «Pēdējā laikā cilvēki vairāk izvēlas ilgtermiņa uzkrājuma instrumentus, kas domāti pensiju apmaksai vai kādiem lielākiem izdevumiem. To sauc par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājuma veidošanu. Jāteic, nevis pensiju fondi, bet tieši dzīvības apdrošinātāji ir lielākie privāto pensiju nodrošinātāji visā pasaulē,» norāda V. Gustsons.
Tirgus ir audzis
Dzīvības apdrošināšanas tirgus pieaugumu Latvijā apstiprina arī ERGO dzīvības apdrošināšanas vecākais risku parakstītājs Andris Dzikavičs: «Katru gadu šī līkne ir augšupejoša. Salīdzinot ar 2015. gadu, arī šogad dzīvības apdrošināšanas tirgus ir audzis jau par 9%. Tas saistīts gan ar ekonomisko izaugsmi, gan ar situāciju valstī veselības aprūpes jomā, gan pensiju sistēmu. Tas cilvēkus mudina veidot uzkrājumus šādiem mērķiem, un dzīvības apdrošināšana ir viens no veidiem.»
Latvijā daudzi apdrošinātāji, arī bankas, piedāvā uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, kas klientam dod iespēju saņemt arī nodokļu atvieglojumus 23% apmērā no veiktajām iemaksām. A. Dzikavičs skaidro šī produkta būtību: «Klients izvēlas sev vēlamo maksājumu mēnesī noteiktā laika periodā un izvēlas konkrētu mērķi - bērnu studiju finansējumam, vecumdienu nodrošinājumam vai kam citam. Iemaksas var būt gan regulāras noteiktā laika periodā, gan neregulāras, gan arī vienreizējas. Pamatojoties uz tām, veidojas uzkrājums, kas tiek izmaksāts līguma termiņa beigās. Papildus var apdrošināties pret dažādiem riskiem, piemēram, smagu saslimšanu vai nelaimes gadījumu, par ko arī var saņemt kompensāciju.»
Compensa Life senioriem līdz ar dzīvības apdrošināšanu piedāvā uzkrājumu bēru izdevumiem. «Tas paredz iespējas uzkrāt naudu apbedīšanas pakalpojumiem. Apdrošinātājs, kas šos līdzekļus administrē, iegulda naudu, un šiem ieguldījumiem nāk vēl atdeve no tirgus kā ieguldījuma ienesīgums,» skaidro V. Gustsons, viņš turpina: «Bēru izdevumiem uzkrāto naudu tuvinieki var izņemt jau otrajā dienā pēc miršanas fakta, uzrādot radinieka miršanas apliecību. Taču ir nosacījums - šo naudu nevar izņemt skaidrā veidā, bet gan pārskaitīt juridiskai personai, kura veic apbedīšanas pakalpojumus. To klients savas dzīves laikā izvēlas pats un norāda, slēdzot līgumu, tāpat kā polises līgumā norāda pilnvarotās personas, kas pēc viņa aiziešanas būs tiesīgas rīkoties ar noguldījumiem.»
Lai izmantotu šo produktu, līguma slēgšanas brīdī klients nedrīkst būt vecāks par 80 gadiem. Paralēli šai personai tiek apdrošināta dzīvība, respektīvi, klientam aizejot viņsaulē, izmaksā gan dzīvības apdrošināšanas, gan uzkrājuma summu. Piemēram, ja klients nolēmis, ka bēru izdevumiem viņam būtu nepieciešami 1500 eiro, 80 gadu vecumā sāk veidot uzkrājumu un ir veicis iemaksas, teiksim, par 300 eiro gadā, tad viņam tiek apdrošināta dzīvība par 1200 eiro.
Pasaulē pašsaprotami
Slēdzot dzīvības apdrošināšanas līgumu, tiek ņemts vērā klienta veselības stāvoklis - atkarībā no tā, izvērtējot riskus, var mainīties prēmiju lielums. «Kā bāzi izmantojam vidējās mirstības tabulas. Ja cilvēkam ir nedziedējama, smaga slimība, tā jādeklarē pieteikuma formā,» norāda V. Gustsons un piebilst, ka pagaidām apšaubāmu gadījumu, kad būtu nepieciešamas papildu pārbaudes, kompānijas vēsturē nav bijis. «Šie apdrošināšanas produkti ir izplatīti rietumvalstīs. Ļoti liela produkta īpatsvara daļa ir Slovākijā, kur sabiedrība uzkrājumus bēru vajadzībām uztver kā pašsaprotamu, normālu parādību,» paskaidro Austrijas kompānijas Latvijā filiāles vadītājs V. Gustsons.
Savukārt viens no ERGO senioriem piedāvātajiem dzīvības apdrošināšanas veidiem ir mūža pensijas apdrošināšana, kas paredz vecumdienu nodrošinājumu līdz mūža galam, izmantojot 2. pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus. Papildu iemaksas mūža pensijā nav nepieciešamas. Šādu apdrošināšanas līgumu var noslēgt valsts fondētās pensiju shēmas dalībnieks, kurš sasniedzis pensijas vecumu vai pensionējas priekšlaicīgi un kura fondēto pensiju shēmā uzkrātais kapitāls ir vismaz 5000 eiro. «Būtiskais ir tas, ka šādi uzkrāto pensijas kapitālu personas nāves gadījumā mantos tās izvēlēts cilvēks, kas nav iespējams, fondētās pensijas kapitālu pievienojot valsts pensijai,» uzsver A. Dzikavičs.
Visbiežāk izvēlas seniori
Latvijā uzkrājumus bēru izdevumiem visbiežāk izvēlas seniori - gan jaunāki, gan cienījama vecuma. Dzīvības apdrošināšanas polises privātai pensijai iegādājas vidējās paaudzes cilvēki. «ERGO dati liecina, ka vidējais dzīvības apdrošināšanas klients ir 43 gadus veca sieviete, pilsētniece, kuras mērķis ir uzkrāt pensijai vai bērna studijām, savukārt vidējais līgumu termiņš ERGO ir 7,8 gadi, bet ikmēneša maksājums ap 50 eiro,» piebilst A. Dzikavičs.
Senioru Diena aptaujāja seniorus - vai viņi izmantotu apdrošināšanas pakalpojums? Seniore Vaira Kugra līdz šim par apdrošināšanu nav interesējusies, taču, ja nosacījumi šķistu pieņemami, viņa apsvērtu šādu iespēju. Sandris Romanovskis norāda, ka nomiršanas sakarā runāt par naudas lietām ir neētiski. Savukārt Beatrise Neimane uzskata - rūpēs par vecajiem ļaudīm pirmajā vietā vajadzētu būt kvalitatīvai, brīvi pieejamai veselības aprūpei. Diemžēl to ierobežo veselības ekonomikas stratēģija. «Veselības apdrošināšanu senioriem nepiedāvā neviena apdrošināšanas sabiedrība, pēc biznesa loģikas tas nav izdevīgi. Toties laipni mūs aicina ar godu doties viņsaulē. Ir saprotams, naudiņa melnajai stundai jāatliek, tikai kur to darīt - zeķē, bankā vai pie apdrošinātāja - ir katra paša ziņā. Neredzu priekšrocības dzīvības apdrošināšanai. Līdzekļus var atlikt, kad tie ir, bet regulāri maksājumi var būt apgrūtinoši. Apdrošinātāji priecina, ka uzkrājumu tuvinieki varēs saņemt nākamajā dienā pēc fakta, bet tas iespējams arī citos variantos,» spriež B. Neimane.