Diena jau rakstīja, ka iecere par «kravu superekspeditoru» profesionāļu vidē septembrī guva niknu kritiku - galvenokārt tāpēc, ka varētu tikt radīta augsne monopolam.
Idejas autors satiksmes ministra Aivja Roņa padomnieks Kaspars Briškens sola neveidot valsts monopolu, «loģistikas gigantu» vai «barotni partijām», jo Gateway Latvia fiziski neapkalpos kravas un arī netiek gatavota «platforma» valsts loģistikas aktīvu privatizācijai.
K. Briškens ir apņēmības pilns neklusēt gadījumā, ja kāds mēģinās politizēt Gateway Latvia amatus. Jauno kravu piesaistes menedžmenta kompāniju varētu izveidot līdz gada beigām, tās pamatkapitāls plānots 300 tūkstoši latu, pēc diviem gadiem uzņēmumam ir jāspēj pašfinansēties.
Jācīnās valdību līmenī
Gateway Latvia veida organizācija Baltijā ir inovatīva, tai nav analoga. Igaunijā pašlaik ir Loģistikas klasteris, bet Lietuvā - Intermodālā transporta tehnoloģiju platforma, savukārt Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija izveidojusi Muitas ūniju.
«Mums vienreiz ir iespēja būt pirmajiem Baltijā - igauņu vietā,» saka Gateway Latvia koncepcijas līdzautors un Latvijas Loģistikas asociācijas pārstāvis Normunds Krūmiņš un uzsver, ka Baltijas valstu ģeogrāfiskais stāvoklis ir līdzīgs, tomēr potenciālajiem klientiem svarīgi, kura valsts var nodrošināt daudzpusīgu loģistikas pakalpojumu spektru.
Jārēķinās, ka cīņa par globālām kravām notiek valdību līmenī, tāpēc svarīgi, lai lielie ārzemju klienti vispār Latvijas piedāvājumā ieklausās, un vienatnē to izdarīt «ir nereāli». K. Briškens sola, ka uzņēmums nodarbosies ar jaunu starptautisko kravu plūsmu piesaisti Latvijai, neiejaucoties esošo kravu plūsmu apkalpošanā. Gateway Latvia prioritāte ir konteineru un ģenerālkravu piesaiste, kas pašlaik Latvijā ir salīdzinoši niecīgs segments, jo vairāk nekā trīs ceturtdaļas kravu ir cita rakstura: ogles, kā arī naftas un dažādi ķīmiskie produkti.
Latvijas preču zīme
N. Krūmiņš salīdzina pašreizējo situāciju ar «portfeli, kas pilns ar ķirurga instrumentiem», bet operāciju veikt neprotam. Nonākot pie klienta, ir svarīgi «salikt kopā» pilnu piedāvājumu (piemēram, termināļi, noliktavas, dzelzceļa pārvadātāji), ko Latvija var nodrošināt lielajiem Ķīnas, Ziemeļamerikas un citu reģionu klientiem. Pašlaik potenciālajam klientam Latvijā ir jāiet uz kādām astoņām adresēm, bet turpmāk - uz vienu. K. Briškens teic, ka Gateway Latvia būs nozares preču zīme mūsu valstij.
Gateway Latvia būs operatīvi jāatrisina tas, kā apdrošināt uzņēmuma atbildību pret dažādām problēmām līgumu izpildē, ja viens no ķēdes posmiem (piemēram, kāds terminālis) bankrotē, pakalpojums tik un tā ir jānodrošina, ķēde nedrīkst izjukt. K. Briškens un N. Krūmiņš sola, ka šādas ķibeles var atrisināt, bet ļoti svarīgi ir izveidot profesionālu pakalpojumu sniedzēju reģistru, kur apkopota informācija par ostu termināļiem, noliktavām, loģistikas centriem, dzelzceļa operatoriem, pārvadātājiem, kuģu aģentiem, muitas speciālistiem un autopārvadātājiem.
Ir politiskais atbalsts
Pašlaik jaunajai iniciatīvai ir atbalsts no diviem politiskajiem spēkiem: Vienotības un Saeimas neatkarīgo deputātu grupas Klāva Olšteina vadībā. Tagad priekšlikumu par Gateway Latvia izveidi plānots atkārtoti skatīt Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, pēc tam tiks iesniegts valdībā.
K. Briškens uzsver - šī uzņēmuma amatus nedrīkst politizēt, jo tad projekts nomirs. Viņš sola, ka «personiski neklusēs», ja kādam būs vēlme politizēt cilvēku iecelšanu valdē vai speciālistu līmenī.
Vaicājot, kāpēc izvēlētais modelis ir valsts akciju sabiedrība, idejas autori uzsver, ka daudzi pasaules loģistikas tirgus līderi, tai skaitā Vācijas DHL, DB Schenker, Somijas Itella, Nīderlandes TNT, Francijas SNCF, ir valsts uzņēmumi.
Ideja jānoslīpē
Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta Gateway Latvia veidošanas iniciatīvu, jo nepieciešams veicināt jaunu starptautisko kravu plūsmu piesaisti rietumu-austrumu virzienā, lai sekmētu Latvijas konkurētspēju globālajā transporta tirgū, Dienai pauda EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko. Tomēr EM ir piesardzīga par ieceri veidot jaunu, tieši šim mērķim paredzētu valsts akciju sabiedrību, jo bažas bijušas tranzīta nozares asociācijām un uzņēmumu pārstāvjiem. K. Briškens gan atspēko šaubas - nozares speciālistu viedoklis par Gateway Latvia ir diametrāli mainījies, kad eksperti izpratuši idejas būtību - neatņemt tirgus daļu privātajam sektoram, bet veicināt jaunu kravu piesaisti.
Ideja Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā (LTBA) nav noraidīta, un debates par Gateway Latvia izveidi jāturpina, saka Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Latvija 76. vietā
Lai gan kravu apjoms Latvijā pieaug, tomēr nepieciešams paaugstināt loģistikas efektivitāti, ir pārliecināts LTBA izpilddirektors Ģirts Verners.
Šī gada deviņos mēnešos ostās pārkrauts par 13,7% vairāk nekā pērn tai pašā laikaposmā, bet pa dzelzceļu tranzītā caur ostām pārvadāto kravu apjoms audzis par 10,6%.
Ģ. Verners uzsver, ka Pasaules Bankas pētījumā par valstu loģistikas efektivitāti Latvijas reitings salīdzinājumā ar 2010. gadu krities par 47 punktiem. Latvija kopējā valstu reitingā nokritusi par 39 vietām uz leju, noslīdot līdz 76. vietai un palaižot pa priekšu ne tikai Lietuvu, kas ir 58. vietā, un Igauniju (65. vieta), bet arī Ukrainu (66. vieta), kas 2007. gadā neiekļuva pat pirmajā simtniekā.
LTBA vadītājs uzsver, ka rūpīgi jāizpēta, kāpēc klientu acīs pēdējo divu gadu laikā tik krasi krities Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu pievilcīgums.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Kalvis Vītoliņš domā, ka Latvijas tranzīts zaudējis kaimiņvalstu ostām milzīgus kravu apjomus.
«Uz mūsu ostu savstarpējo cīņu un nesaskaņu bāzes Baltijā izaugušas vēl divas ostas - Klaipēda un Tallina,» satraucas K. Vītoliņš un piebilst, «ja negribam zaudēt vēl vairāk, mums vajag vienu koordinatoru.»