Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Aplokšņu problēma nolīdusi pa grīdē

Vecā sieviete gulēja gultā, kad pie viņas pienāca ārstējošais ārsts. Sirmgalve viņam sūdzējās - kopš operācijas pagājušas vairākas dienas, taču pie viņas nav bijis fizioterapeits, kas palīdzētu atgūt kustības. Tad viņa no somas izvilka aploksni un pasniedza ārstam, kurš to iebāza halāta kabatā. Tas notika vairāku pacientu klātbūtnē kādā Rīgas slimnīcas palātā mēnesi pēc tam, kad aplokšņu pieņemšana bija padarīta par krimināli sodāmu. Diena par to uzzināja kādā sarunā pēc laba laika, taču, lai arī aicināta, aculieciniece atteicās par šo gadījumu ziņot tiesībsargiem.

Par aplokšņu došanu ārstiem vai to prasīšanu iedzīvotāju sūdzību pēdējos gados ļoti maz, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Pērn gan viena lieta tika uzsākta un ir izmeklēšanā - Jelgavas pilsētas slimnīcas ārstu Vladimiru Kravecu tur aizdomās par 50 latu kukuļa prasīšanu par pacientes ārstēšanu. Varēja gan gaidīt lielāku atsaucību, jo 2009. gada beigās stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā - ārstiem iestājas kriminālatbildība par materiālu labumu pieņemšanu, ne tikai prasīšanu. Tas gan nenozīmē, ka aplokšņu medicīnā vairs nav.

Nesenā DnB Nord bankas pētījumā atklājās, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju neoficiālos maksājumus un dāvanas ārstiem uzskata par pieņemamiem. Tiesa, kaimiņiem igauņiem kukuļi medicīnā nav tik liela problēma, secina Berlīnes Hertie School of Governance studente Leonija Dirka, kura par šo tēmu nesen izstrādājusi maģistra darbu.

Operēs praktikants

«Tolaik bija cilvēks, bet panta nebija,» saka KNAB izmeklētāja par laiku, pirms aplokšņu pieņemšana bija kriminalizēta. Tad KNAB rokas bija sasaistītas - saukt pie atbildības ārstus varēja tikai tad, ja naudu ārsts par ārstēšanu bija pieprasījis pacientam, par kukuļu ņemšanu varēja sodīt tikai amatpersonas.

Pieprasīšanas gadījumi tolaik bija divi. 2005. gadā kāds Gaiļezera klīnikas ārsts bija pieprasījis 450 latu no kāda ar vēzi mirstoša pacienta tuviniekiem, piedraudot - ja nedos naudu, operāciju veiks nevis viņš, bet praktikants. Ārstu notiesāja, viņam bija jāmaksā 1600 latu sods. 2007. gadā ar 100 stundu piespiedu darbu notiesāja Jelgavas slimnīcas otolaringologu Juri Dārznieku, kurš bija kādam pacientam pieprasījis 100 latu par valsts apmaksātas deguna dobuma operācijas veikšanu.

Visvairāk sūdzību par ārstiem bija 2005., 2006. gadā, saka KNAB izmeklētāja. Taču tolaik par aplokšņu ņemšanu nevarēja sodīt. Jautāta, kāpēc tagad cilvēki KNAB aktīvi nesūdzas, KNAB atbildēt ir grūti. Iespējams, cilvēki laukos baidoties ziņot, jo trūkst speciālistu. «Rodas jautājums - kāpēc cilvēki nepateicas zobārstam? Vai policistam, kurš atbraucis uz zādzību vai kautiņu? Viņš arī padara savu darbu,» saka izmeklētāja.

Kāpēc igauņiem labāk?

Latvijā 2009. gadā veiktā aptaujā astoņi procenti iedzīvotāju atzinuši, ka mediķis viņiem pieprasījis kukuli, Igaunijā - tikai viens procents. Latvijā arī 55% iedzīvotāju aizpērn uzskatījuši, ka kukuļošana medicīnā ir plaši izplatīta, savukārt Igaunijā tā domājis 31%.

Šādu statistiku savā maģistra darbā, abas valstis salīdzinot, iekļāvusi vāciete L. Dirka. Dienai viņa atzīst, lai arī abām valstīm ir uzlabojumi, Igaunijai veicies labāk. Iespējams, viens no iemesliem ir tas, ka kaimiņiem, atgūstot neatkarību, bija zemāks korupcijas līmenis.

«Normas Igaunijā mainījušās ātrāk un radikālāk nekā Latvijā,» saka arī L. Dirka. Igaunijā aplokšņu pieņemšana bija kriminalizēta jau 2001. gadā. Igaunijai par labu arī spēlē tas, ka slimnīcas darbojas pēc privāttiesību principiem, līdz ar to vadītāji ir daudz atbildīgāki un vēlas izskaust negodīgu ārstu rīcību, nevis paļaujas, ka valsts beigās vienmēr palīdzēs ar līdzekļiem. Igaunijā arī ārstniecības iestādēs veic neatkarīgus auditus, kas atklāj nelikumības iepirkumos un neatbilstības grāmatvedībā.

L. Dirks arī secina - Igaunija korupciju medicīnas jomā atzinusi par nozīmīgu problēmu un izstrādājusi detalizētu pretkorupcijas stratēģiju. Sagatavots rīcības plāns ar konkrētām aktivitātēm, piemēram, igauņi ieviesuši elektronisko rindu sistēmu ārstniecības iestādēs. L. Dirka arī norāda - Latvijā visdrīzāk arī trūkst politiskās gribas.

Pēdējos gados pat veselības ministri korupciju medicīnā publiski nav nosodījuši. 2008. gadā Ivars Eglītis (PLL) pat rosināja radīt iespēju pacientiem slimnīcas kasē maksāt mērķziedojumus, kas oficiāli nonāktu konkrētā ārsta makā. Baiba Rozentāle (PLL) dažas dienas pirms aplokšņu kriminalizēšanas Dienai aploksnes pielīdzināja dzeramnaudām kafejnīcās vai frizētavās. Tagadējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) problēmu atzīst, bet aktīvi rīkoties nav gatavs, iniciatīvu viņš sagaida no nevalstiskajām organizācijām. Tiesa, arī šis sektors ir kluss. Pacientu ombuds par aplokšņu jautājumiem publiski nepauž paziņojumus pat tad, kad ārsts pieķerts prasām aploksni.

Ko saka slimnīcas?

Vidzemes slimnīcas vadītāja Ingūna Liepa saka: «Par kādām «pateicībām» vispār varam runāt, ja statistika liecina, ka jau otro gadu 96% no visiem mūsu pacientiem ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība?» Slimnīcā pacienti nokļūstot ar smagām traumām, bezsamaņā, ar naudas trūkuma dēļ ielaistām slimībām.

«Būtu muļķīgi noliegt, ka kaut kāda veida neoficiāli naudiski darījumi starp pacientiem un slimnīcas medicīnas personālu atsevišķos gadījumos nav notikuši un, visticamāk, arī nenotiks,» saka Modris Dzenītis, P. Stradiņa slimnīcas valdes loceklis. Viņaprāt, tomēr ir jānošķir gadījumi, kad pacients pēc izrakstīšanās «vēlas pieticīgi un no brīvas gribas pateikties mediķim», no gadījumiem, kad mediķi pirms palīdzības sniegšanas dod mājienus, ko šāda palīdzība pacientam «izmaksās». Par pēdējiem gadījumiem M. Dzenītis aicina nekavējoties ziņot. Taču par pirmo gadījumu gan viņš uzskata, ka nepieciešams panākt «normālu tiesisku regulējumu». Pie šādas skaidri definētas kārtības, kādā pacients savu pateicību oficiāli var ar slimnīcas starpniecību nodot ārstniecības personām, Stradiņi tagad strādājot. Tiesa, tad mediķis neuzzinātu, kurš pacients un par kādu summu veicis dāvinājumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?