Decembris un janvāris, šķiet, ir sazvērējušies kopā ar starptautiskajiem un vietējiem sabiedriski politiskajiem notikumiem, mēģinot lauzt gadu desmitos pašsaprotamu lietu kārtību. Kāds stāsta, ka melns ir balts, savukārt vēl kāds - ka pasaule ir tikai melnbalta. Lietu kārtība, kas pirms trim četriem gadiem būtu bijusi prātam neaptverama, šobrīd ir realitāte. Gluži kā +7 grādi un lietus 2. janvāra vakarā, kad devos ar auto no Valmieras uz Siguldu.
Notikumi, lai arī pārsteidzoši, neapstādina dzīvi. Ļaudis satiekas, dzimst bērni, cilvēki sapņo par nākotni. Ikkatru gadumiju cilvēki apņemas piepildīt savus sapņus. Laiks, kad kalendārā mainās gadskaitlis, ir lielisks iemesls pafantazēt, ko un kā mēs vēlētos. Kāds par lielām lietām, cits par mazākām. Tas ir cilvēka dabā.
Taču būšu nežēlīgs un tieši skarbs. Ne mirkli nešaubos, ka janvāris nebūs vēl pusē, kad jau būs kritusi vai tuvākajā laikā kritīs ne viena vien Jaungada apņemšanās. Kā mēdz smiet pazīstams treneris, janvāris ir gatavā apņemšanos kapsēta. Vien dzīvelīgākās un izredzētākās Jaungada apņemšanās izdzīvos līdz pirmajai pavasara saulei, kur nu līdz gada beigām.
Lai kā arī būtu, jebkuru - tostarp Jaungada - apņemšanos uzskatu par lielisku lietu. Zināt, kāpēc? Jo apņemoties mēs sākam ar sevi. Apzinoties savus trūkumus, nepilnības, iespējams, vajadzības, mēs nevis čīkstam par ārējiem apstākļiem, bet gan sev netieši atzīstam, ka tieši mēs paši esam tie, kas mūsu sapņus var padarīt par realitāti. Un mēs nekļūsim laimīgāki, čīkstot sociālajos tīklos vai «labā toņa» dēļ kritizējot cilvēkus, kuri patiesībā dara mums līdz galam nesaprotamas lietas. Tikai mēs paši ar savu rīcību varam būt tie, kas realizē mūsu apņemšanās un vajadzības. Un neviens cits mūsu vietā to neizdarīs.
Valsts prezidents Andris Bērziņš savā Jaungada uzrunā cita starpā aicināja nebūt pieticīgiem. Nevajag būt pieticīgam arī apņemoties. Ja izpildīsim kaut trešdaļu no solījumiem sev, būs lieliski. Nevajag būt pieticīgam savos sapņos un mērķos. Protams, saikne ar realitāti vienmēr noderēs, taču, nedomājot un nesapņojot par lielām lietām, tās nekad arī nepaveiksim. Mēs nekad nespersim pirmo soli to virzienā.
Dzīve sastāv no izvēlēm. Darīt vai nedarīt? Iet vai neiet? Atbildēt vai noklusēt? Šīs izvēles izdarām mēs, savukārt to kopums veido mūsu dzīvi tādu, kāda tā ir. Dažu izvēļu pareizību vai nepareizību mēs saprotam nākamajā dienā, dažu - pēc gadiem. Diena 2015. gadā jums novēl sapņot, apņemties lielas lietas, kā arī izdarīt pareizās izvēles. Paldies, ka esat izvēlējušies būt kopā ar Dienu arī šogad!