Ogres iedzīvotāja Lāsma, kura dzīvo šajā rajonā, Dienai skaidroja, ka minētajā krustojumā viņa nav redzējusi grandiozas avārijas un nav novērojusi arī satiksmes sastrēgumus, tāpēc rodas jautājums par šī apļa izbūves nepieciešamību un iztērētās naudas, kā arī izcirsto 104 koku lietderību. Lāsma uzskata, ka lietderīgāk būtu bijis veikt krustojuma remontu, saglabājot esošo satiksmes regulējumu ar luksoforiem. Viņas vērtējumā daudz būtiskāk būtu atjaunot Mālkalnes ielas segumu, kas ir bedrēm un ielāpiem klāts.
Savukārt Jānis, kurš ik dienu brauc uz darbu pa Tīnūžu ielu, uzskata, ka daudz bīstamāks ir Kalna prospekta un Brīvības ielas krustojums, jo tas nav labi pārredzams, un šeit tiešām vajadzētu izveidot apļveida krustojumu. Arī viņš neuzskata, ka būtu nepieciešams pārveidot esošo Tīnūžu ielas un Mālkalnes prospekta krustojumu, kā arī izcirst tik daudz koku.
Šis krustojums bija diezgan problemātisks, un tā rekonstrukcija, izvērtējot esošo situāciju, atzīta par nepieciešamu, iebilst Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis. Viņaprāt, šis krustojums uzlabos satiksmes drošību, kā arī būs lētāks ekspluatācijā. Pašvaldības projektu vadītājs Edgars Pārpucis Dienai pastāstīja, ka krustojuma rekonstrukcija īstenota saskaņā ar teritorijas plānojumu, lai atvieglotu satiksmes kustību, jo īpaši no Zilokalnu prospekta puses.
«Tas nebija simetrisks krustojums, bet ar tādu kā nobīdi,» skaidro va/s Latvijas Valsts ceļi centra reģiona satiksmes drošības inženieris Edmunds Rullis, tas radīja problēmas ar kreisajiem pagriezieniem, piemēram, nogriežoties no Tīnūžu ielas uz Mālkalnes prospektu, veidojās avārijas situācijas, tāpēc vajadzēja veikt krustojuma rekonstrukciju, uzskata speciālists. Ņemot vērā braucamās daļas platumu, būtu nepieciešama kreisā pagrieziena papildjosla, taču tās izbūvēšanai arī vajadzētu diezgan lielu teritoriju. Lokveida kustība vidēji par 25% samazina negadījumu skaitu, jo pazeminās braukšanas ātrums, vienlaikus tā nodrošina lielāku transporta plūsmas caurlaidību, un šādiem krustojumiem ir mazākas ekspluatācijas izmaksas, norāda E. Rullis, tāpēc viņš redz šo kā vislabāko risinājumu konkrētajā vietā. Šādus krustojumus līdzīgās vietās veidojot arī citviet Eiropā. Vienlaikus E. Rullis atzīst, ka arī Brīvības ielas un Kalna prospekta krustojumā būtu nepieciešams veidot apli, bet tur šādas ieceres īstenošanu apgrūtina fakts, ka zeme šajā vietā nepieder pašvaldībai.
Pašvaldības pārstāvji vēl piebilst, ka apļveida krustojuma izveides nepieciešamība Tīnūžu ielas un Mālkalnes prospekta krustojumā atzīta, veicot transporta sistēmas izpēti jau 2002. gadā, un tā ieplānota arī reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi atvirzīt Zilokalnu prospektu no dzīvojamās mājas. Organizēta arī publiskā apspriešana saistībā ar krustojuma rekonstrukcijas skiču projektu 2010. gada 21. oktobrī, uz kuru ieradās divi iedzīvotāji.
Bet pēc darbu uzsākšanas kāds iedzīvotājs ir vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lai uzzinātu, kāpēc notiek koku izciršana. Ogres novada pašvaldības vides speciālists Aivars Bigačs norāda, ka atbilstoši MK noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža Dabas aizsardzības pārvalde atzinusi, ka kokus drīkst gan nozāģēt, gan tur, kur nepieciešams, saglabāt. Rezultātā no 114 kokiem nocirsti 104 un saglabāti pārējie, tostarp divi, kas jau ir sasnieguši ievērojamu apkārtmēru. Neviens no tiem neauga blakus esošā Ogres Zilo kalnu dabas parka teritorijā. Ap 20 kokiem bija jāizcērt arī tāpēc, ka te paredzēts izveidot autostāvvietu 15 mašīnām, lai parka apmeklētājiem un vietējiem iedzīvotājiem būtu kur novietot spēkratus.