Elektroenerģijas gala tarifs mājsaimniecībām, pēc Latvenergo sacītā, no 1. aprīļa pieaugs vidēji par 21%. Latvenergo paziņojumā presei pēc SPRK dotās atļaujas paaugstināt tarifu vien īsā teikumā beigās norāda, ka elektrības gala cenu par 11% audzēs Latvenergo meitasuzņēmuma a/s Sadales tīkls sistēmas pakalpojumu tarifu pieaugums. Savukārt sadārdzinājums par atlikušajiem 10% skaidrojams ar elektroenerģijas tirgus cenas un obligātā iepirkuma izmaksu pieaugumu. Taču konkrēti iemesli šo izmaksu pieaugumam un tam, ar ko tas ir saistīts, izpaliek. Toties plaši tiek aprakstīts, kā jaunās izmaiņas skars Latvijas mājsaimniecības. Uzņēmums arī paslavējis sevi, cik tas ir bijis sociāli atbildīgs, neceļot elektroenerģijas tarifu iepriekšējos divus gadus un nupat pilnveidojot savu sociālo atbalsta programmu, paredzot atbalstu arī daudzbērnu ģimenēm.
SPRK iepriekš izteicies, ka tarifu kāpumu galvenokārt noteiks sadales sistēmas aktīvu nomas maksas pieaugums, kas saistīts ar 2010. gadā pabeigto sadales sistēmas aktīvu pārvērtēšanu. Tā bija nepieciešama, lai Sadales tīkls spētu finansēt paredzētos investīciju projektus, nepiesaistot koncerna Latvenergo līdzekļus. Lūgts skaidrot, par ko jāmaksā šī nomas maksa un cik lielā mērā tā ir pieaugusi, Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis trešdien Dienai sākotnēji noteica, ka nesaprot jautājumu. Dienas vidū Latvenergo atbildēja, ka tarifu izmaiņas skaidrojamas ar «iepriekšējā periodā veiktajām izmaksām, peļņu un zaudējumiem». Sadales tīkla tarifa izmaiņas galvenokārt saistītas ar iepriekšējos gados ciestajiem zaudējumiem, norādīja Latvenergo, taču jautājums par nomas maksu palika neatbildēts.
Pēc vēlreizējās norādes, vai gaidīt atbildes uz jautājumu par nomas maksu, Latvenergo pārstāvis vakarā atsūtīja atbildi, ka nomas maksa spēkā esošajā tarifā veido 37 miljonus latu, bet jaunajā tarifā - 68 miljonus latu. Salīdzinājumam - Latvenergo veiktie kapitālieguldījumi Sadales tīkla elektrolīniju atjaunošanā un izbūvē pērn veidoja 14,5 miljonus latu. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele sacīja, ka šo nomas maksu Sadales tīkli maksājot māteskompānijai Latvenergo, kuras īpašumā ir elektrolīnijas, bet māteskompānija dod naudu Sadales tīklam investīcijām. G. Ābele šajā shēmā nekādas dīvainības nesaskata un pauž pārliecību, ka elektroenerģijas tarifu pieaugums ir pamatots.
Elektroenerģijas eksperts Juris Ozoliņš uzskata, ka elektrības tarifam ir jāpieaug, jo tas «uzņēmums ir badā». «Tomēr savā līdzšinējā pieredzē tādu slēpšanos un izvairīšanos neesmu piedzīvojis. Kāpēc nevar skaidri pastāstīt, kā šis sadārdzinājums veidojas,» nosaka J. Ozoliņš. Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš saka, ka argumentēta un pamatota skaidrojuma iztrūkst. Sanāksmēs, kur atbildīgajiem jautāts par iemesliem augušajām izmaksām, no šī temata «nemanāmi aizslīdēts uz citām tēmām». «Mēs pamatojumu neredzam. Ir pateikts, ka vajag,» teica A. Salmiņš. Viņš ir skeptisks arī pret Latvenergo teikto, ka teju puse mājsaimniecību tarifa izmaiņas neizjutīs, jo to elektrības patēriņš gadā nepārsniedz 1200 kilovatstundu. «Mājsaimniecībās ieskaitītas arī garāžas un šķūnīši, tāpēc sadārdzinājumu varētu izjust vairāk mājsaimniecību,» noteica A. Salmiņš un piebilda, ka vidējais elektroenerģijas gala cenas pieaugums būs lielāks nekā Latvenergo lēstais. LPS aprēķinājusi, ka elektroenerģija šogad līdz ar PVN celšanu sadārdzināsies vidēji par 40%.