Īrija, kas 2010. gadā bija spiesta lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību, jau ceturto gadu veic apjomīgus budžeta tēriņu samazināšanas pasākumus, kuru dēļ strauji audzis bezdarbs un samazinājušies iedzīvotāju ienākumi. Vairākums īru ir pret taupību, tādēļ pirms dažiem mēnešiem, kad tika izsludināts referendums, bija bažas, ka viņi varētu neatbalstīt Vācijas ierosināto fiskālās disciplīnas līgumu.
Tomēr laikraksta The Sunday Business Post svētdien publicētās aptaujas rezultāti liecināja, ka 49% vēlētāju balsos par, 35% bija pret, bet 16% nebija izlēmuši. Citās aptaujās par balsojošo daudzums svārstījās no 42 līdz 45%, bet pret noskaņoto bija ap 30%.
Iepriekš Īrijas vēlētāji jau divreiz ir noraidījuši ES līgumus. 2001. gadā tas notika ar Nicas vienošanos, bet 2008. gadā īri pateica nē Lisabonas līguma ratifikācijai. Abos gadījumos rīkoja atkārtotu referendumu, kurā vairākums balsoja par.
Ašbornas pilsētiņas iemītniecei Šīlai Maklafinai it kā būtu pamats balsot pret, jo viņas vīrs celtnieks jau gadiem ir bez darba, bet viņu uz kredīta pirktās mājas vērtība ir dramatiski samazinājusies. Taču bažas par eirozonas krīzes padziļināšanos liekot viņai balsot par stingrāku budžeta disciplīnu. «Mana sirds saka «nē», bet galva saka «jā»,» Š. Maklafina stāsta aģentūrai Reuters.
Vairums no tiem, kuri gatavojas balsot pret, to darīšot, lai ieriebtu valdībai, kas apņēmīgi ievēro starptautisko aizdevēju prasības. «Teikšu «nē», lai protestētu, un neviens nemainīs manas domas,» apgalvo 54 gadus vecais bezdarbnieks Toms Danns. «Iespējams, tas būs nepareizais ceļš. Laiks rādīs. Bet es nedomāju, ka Eiropa ļaus mums noslīkt.»
Īrijas trīs valdošās partijas ar premjerministru Endu Keniju priekšgalā izvērsa masīvu kampaņu, lai pārliecinātu īrus balsot par Eiropas fiskālās disciplīnas līgumu. Kā galveno argumentu valdība uzsvēra līguma punktu, kas paredz, ka valstīm, kuras to neapstiprinās, nebūs piekļuves jaunajam ES finansiālās palīdzības fondam - Eiropas Stabilitātes mehānismam - , kas sāks darboties jūlijā. Īrijai fonds var būt nepieciešams, jo, visticamāk, pēc tam, kad 2013. gadā beigsies 85 miljardus eiro (59,5 miljardi latu) vērtā starptautiskā palīdzības programma, Dublina vēl nespēs pilnvērtīgi atgriezties finanšu tirgos.
««Jā» kampaņai klājas labāk nevis tāpēc, ka tā ir laba, bet valsts noskaņojuma dēļ - pastāv bailes no palikšanas ārpusē,» uzskata politologs Ouens O'Melijs no Dublinas Universitātes. «Īri priecājas, ka Īrija neparādās ziņās. Viņi nevēlas, lai Īrija izceltos ziņās.»