Klientu labā
Lojalitātes kartes mudina pacientus iegādāties vairāk medikamentu, tai skaitā uztura bagātinātājus, līdz ar to veicina neracionālu zāļu lietošanu, uzskata Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks. Viņš Dienai paskaidroja, ka patlaban no klientu kartēm ieguvēji ir tikai lielās aptieku ķēdes, savukārt mazās aptiekas cieš, jo nespēj turēt līdzi. Turklāt lojalitātes karšu ieguvums esot tikai šķietams. Bieži vien komersanta piedāvātās zāļu cenas reklāmas bukletos ir maldinošas, jo tikai par dažiem centiem atšķiras no maksimāli pieļaujamās zāļu aptiekas cenas. Tāpat atsevišķi komersanti pārkāpj likumu, piemērojot atlaides kompensējamajām zālēm. Rezultātā tas ir mehānisms, kas veicina aptieku peļņu.
Šāds priekšlikums gan nav parādījies agrāk, jo sākotnēji ideja bijusi pacientus piesaistīt konkrētam farmaceitam, kurš, līdzīgi kā ģimenes ārsts, varētu piedalīties pacienta aprūpē. Šāda prasība iekļauta pat aptieku darbības noteikumos. Tomēr komersanti to neizmantoja labi domātajam mērķim, un kartes kļuva par mārketinga instrumentu, lai konkurētu savā starpā, uzskata J. Zvejnieks. Turklāt patlaban aptiekās jau var izmantot, piemēram, RIMI un Maxima lojalitātes kartes.
Atbalstītāju daudz
Lai arī šķietami zaudētāji šajā gadījumā ir lielie aptieku tīkli, Diena pārliecinājās, ka arī to vidū ministrijas priekšlikums ir atbalstīts. Piemēram, Mēness aptiekas pārstāve Zaiga Barvida norādīja, ka aptiekas var speciālās lojalitātes kartes arī neizmantot. Tāpat ieceres atbalstītāju vidū ir vairākas asociācijas.
Tieši racionālāka zāļu lietošana un konkurence nevis ar cenām, bet farmaceitisko aprūpi ir Aptieku īpašnieku asociācijas argumenti, lai atbalstītu ministrijas ieceri. Asociācijas valdes loceklis Mārcis Rutulis gan Dienai atzīmēja, ka papildus nepieciešams rast risinājumu, kā aptiekas var konkurēt ar citiem tirgotājiem, pārdodot, piemēram, higiēnas preces vai uztura bagātinātājus, apstākļos, kad nebūs lojalitātes karšu. Arī Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents Guntis Belēvičs Dienai norādīja, ka nav pareizi pacientus pievilināt ar speciālām atlaidēm. Aptiekām savā starpā ir jākonkurē, piedāvājot labāko aprūpes kvalitāti, nevis maldinot patērētāju. Pēc G. Belēviča domām, nākamajam solim vajadzētu būt pilnīgam medikamentu reklāmas aizliegumam, jo, reklāmas mudināti, cilvēki nedrīkstētu iet uz aptiekām iepirkties.
Kropļos konkurenci
Pretējs viedoklis gan ir Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētājai Ingai Zemdegai-Grāpei. Ministrijas lēmums padarīšot medikamentus un citas aptiekās nopērkamās preces dārgākas, kā arī izkropļos aptieku konkurenci. Viņa Dienai atzīmēja, ka pret šiem grozījumiem iebilst vairāki lielo aptieku tīkli, piemēram, Euroaptieka un Benu aptieka, kas vēloties klientiem piedāvāt īpašu servisu. Savukārt grozījumu rezultātā klienti, meklējot lētāko preci, izvēlēsies, piemēram, vitamīnus un uztura bagātinātājus pirkt lielveikalā, nevis aptiekā, kur palīdzēt var farmaceits. Tam gan nepiekrīt J. Zvejnieks, norādot, ka aptiekām ir tiesības ar cenām operēt tajās robežās, ko nosaka Ministru kabinets, līdz ar to aptiekas drīkst piemērot atlaides arī bez lojalitātes programmām.
Noteikumu grozījumi patlaban gan vēl tiek apspriesti ar nozares speciālistiem, tāpēc spēkā tie varētu stāties ātrākais pēc pusgada. Ministrijā Dienai arī norādīja, ka tiks paredzēts pārejas periods, kura laikā pacienti varēs iztērēt lojalitātes programmās uzkrātos bonusus. Tikmēr Aptieku attīstības biedrība jau lūgusi situāciju izvērtēt Konkurences padomei.