Nav jau arī tā, ka septiņas bumbas kirgīzu vārtos būtu totāla nejaušība. Pēdējās sešās spēlēs mūžīgie kvalifikācijas ciklu pastarīši Kazahstāna, šķiet, atraduši atslēgu pretinieku vārtiem - vidēji divi vārtu guvumi mačā. Pieplusojiet vēl sava laukuma priekšrocības, jo spēle notiks uz Latvijas futbolistiem nepierastā mākslīgā seguma, un šķietami vājais pretinieks vairs nešķiet tik ievainojams.
Jā, viņu rīcībā ar vienu izņēmumu ir tikai Kazahstānas čempionātā spēlējošie futbolisti, bet to, ka tas nav vājš, apliecina Aktobe, kas gandrīz nolieca rumāņu Steaua Čempionu līgas grupu turnīrā.
Kazahstānas izlasē ir vairāki jauni interesanti futbolisti, sevišķi vidējā līnijā. Bajuržanam Islamhanam paredz gaišu nākotni spēcīgā čempionātā. Kazahu pussargi labprāt spēlē ar bumbu, taču nav fiziski spēcīgi, un Latvijas izlasei tas jāizmanto.
Kazahstānas izlases rezultāti mājas laukumā ir ievērojami labāki nekā izbraukumos. Varbūt tas saistīts ar citādo segumu, varbūt ar tālo pārlidojumu (Latvijas izlase turp lidoja caur Kijevu) un laika joslu maiņu, varbūt ar spēlēšanu neierasti augstu (350 metru virs jūras līmeņa). Taču rezultāti ir kā uz delnas: Astanā pret Austriju 0:0, Vīnē - 0:4, Zviedrijā 0:2, mājās - 0:1. Tas pats ar īriem, Fēru salām, Azerbaidžānu un citām izlasēm.
Līdz šim Latvija ir trīsreiz spēlējusi ar Kazahstānu. 2002. gadā Rīgā Latvija uzvarēja ar 2:1, 2004. gadā Kiprā - ar 3:1 (vienus vārtus guva Marians Pahars), bet 2012. gadā Turcijā tika fiksēts bezvārtu neizšķirts. Kazahstānas mērķis ir pakāpties grozu augstāk nākamajai kvalifikācijai, tāpēc viņu galvenais uzdevums - pārspēt Latviju.