Beļavskis pēc pēdējās spēles ar Franciju lielākajai daļai spēlētāju vēlreiz deva mājienu, ka pasaules čempionāta līmeni nevar pielīdzināt nacionālajiem čempionātiem. «Es ceru, ka visi spēlētāji saprata, ka tā saucamo pārejas spēļu pasaules čempionāta līmenī nemēdz būt. Tāpat viņiem vajadzētu būt mācībai, ka katrs sīkums var spēlēt lielu lomu. Kaut kur nenostrādāji līdz galam, kādā epizodē neizmeti ripu no zonas, bet tas var būt par iemeslu ielaistajai ripai vai pat zaudētajai spēlei. Te nebija KHL, te bija starptautiskais līmenis. Spēlēt vajadzēja pret citu valstu labākajiem spēlētājiem, tāpēc bija jāsaprot, cik liela nozīme ir katrai mazākajai kļūdai vai līdz galam nenostrādātajai epizodei. Es domāju, ka daudzi tomēr neapzinājās, kāds līmenis būs pasaules čempionātā.» Skarbi, bet patiesi vārdi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daži vadošie spēlētāji nebija apmierināti, ka tik savlaicīgi jāsāk gatavoties pasaules čempionātam.
Sastāva izvēle allaž tiek apspriesta pēc pasaules čempionāta. Varbūt tomēr vajadzēja ņemt Robi vai Ņikitu? «Es tā domāju un par šo tēmu runāju arī ar treneru kolektīvu, ka šis dotajā brīdī bija iespējami labākais pieejamais sastāvs. Lai kā arī būtu, šiem spēlētājiem bija jāiegūst pieredze, lai Latvijas hokejam būtu kaut kāda nākotne. Manuprāt, viņi to arī ieguva, un tie, kas nākamgad iekļūs sastāvā, jau daudz nopietnāk sapratīs, cik augsts līmenis ir starptautiskajā hokejā. Ierodoties uz izlases treniņnometni, nākamreiz viņiem jau vajadzētu pārskatīt savu attieksmi, cik īss ir šis turnīrs un ka pārejas spēļu nav, kādu mēdz būt vietējos čempionātos.» Tādējādi Beļavskis lika noprast, ka ne visi spēlētāji no treniņnometnes sākuma strādājuši ar pilnu atdevi.
Izlases galvenajam trenerim arī tika vaicāts, kuri spēlētāji vēl, izņemot vārtsargu Edgaru Masaļski, kā arī uzbrucējus Lauri Dārziņu un Kasparu Daugaviņu, ir pelnījuši uzslavu par sniegumu Prāgā. Lai cik tas dīvaini būtu, uz karstām pēdām Beļavskis nosauca aizsargu Kristapu Sotnieku, kurš avantūriski nospēlēja mača nogalē ar Franciju. «Jebkurā gadījumā es gribu uzslavēt arī Sotnieku, kurš kopumā stabili aizvadīja visu turnīru.» Tāpat Beļavskis uzteica Rodrigo Ābolu, kurš sākumā bijis pavisam zaļš šādam līmenim, tomēr ar katru spēli sniegumu uzlabojis. Trešā un ceturtā maiņa grupu turnīra otrajā pusē jau esot sākusi palīdzēt vadošajām maiņām un nav ielaidusi vārtus. «Kopumā esmu apmierināts ar visiem puišiem, lai arī pamatlaikā nevienu spēli neuzvarējām. Kolektīvs bija labs un tāpat arī atmosfēra komandā. Izjutām arī atbalstu no Latvijas Hokeja federācijas vadības puses,» uzsvēra Beļavskis.
Galvenais treneris visa turnīra laikā izjutis arī atbildības slogu. «Zināju, ka Latvija jau astoņpadsmit gadu ir bijusi hokeja elitē, tāpēc negribēju ieiet vēsturē kā treneris, kura vadībā komanda ir izkritusi uz pirmo divīziju. Tāpēc esmu laimīgs, ka esam palikuši augstākajā līgā.» Zīmīga bija Beļavska pēdējā piebilde. «Ticiet man, to izdarīt nebija viegli.»
2016. gadā pasaules augstākās grupas čempionāts notiks Krievijas pilsētās Maskavā un Sanktpēterburgā.