Neatkarīgi no tā, kādas tieši būs Rietumu sankcijas pret Krieviju un cik nervoza būs Kremļa pretreakcija, ir skaidrs, ka notiekošais ietekmēs Latvijas IKP šogad un nākamgad, attiecīgi arī mūsu budžeta iespējas izdevumu daļā. Dažu banku analītiķi jau novērojuši ārvalstu tiešo investīciju plūsmas samazināšanos Latvijā, kas, ja runa ir par investoriem, kuri orientējas uz bijušās PSRS tirgu, ir saprotami. Diez vai piedzīvosim tieši ekonomikas būtisku kritumu, tomēr jārēķinās, ka plānotais atkopšanās temps palēnināsies vai apstāsies. (Piemēram, ja runa ir par IKP kāpumu salīdzināmajās cenās, nevis Finanšu ministrijas plānotie 4%, bet trīs...)
Nevajadzētu cerēt uz dažu amatpersonu pieminētajām Eiropas Savienības (ES) kompensācijām. Pirmkārt, ES būs nepieciešama nauda Ukrainas stabilizācijai. Otrkārt, nav dzirdēts par tieši šāda kompensāciju modeļa pastāvēšanu - piemēram, ka tiktu kompensēti zaudējumi ES uzņēmumiem, kas radušies pret Irānu noteikto sankciju dēļ. Pašiem vien nāksies kārpīties. Tas, par ko varbūt ir vērts ar Briseli runāt, būtu lielākas tiesības operatīvi un elastīgi lemt par ES naudas izlietojumu. Proti, ja mums var rasties problēmas ar līdzfinansējumu no budžeta, lai mēs paši varam skatīties, kuras programmas svarīgākas.
Mazākā bēda ir par politiķiem, kuriem droši vien nepatīkami, ka vēlēšanu gadā nevarēs cēlsirdīgi pieteikt papildu finansējumu kādai nozarei. Ja viņi savlaicīgi un sakarīgi spēs sabiedrībai argumentēt, kāpēc izdevumu palielināšana jāatliek, un vienlaicīgi netērēs naudu cilvēkiem nesaprotamiem nolūkiem, pieļaujams, ka ļaudis sapratīs kopsakarību starp budžeta ieņēmumu kritumu un algu nepaaugstināšanos. No komunikācijas viedokļa sarežģītāk būs pamatot izdevumu kāpumu aizsardzībai un nepalielināšanu, piemēram, pedagogiem, jo nepieciešami abi.
Un tad ir jautājums, kā palīdzēt tiem uzņēmējiem, kurus kritums skars tieši. Nav īstais brīdis lasīt pamācības, ka paši vainīgi, ja savu pārtiku vai iekārtas tirgo tik neprognozējamā valstī. Latvijas budžeta iespējas nepieļauj kādas nacionālā līmeņa kompensācijas, tomēr varbūt var savlaicīgi pārrunāt un vienoties par kādiem nodokļu nomaksas pagarinājumiem? Tas, protams, ir slikti no budžeta viedokļa, tomēr pragmatiskāk, nekā novilkt līdz brīdim, kad nodokļu parādi sāk krāties, sākas sankcijas un problēmas risināšana ugunsgrēka dzēšanas režīmā.
Ja pieņemam, ka sankcijas var izraisīt Krievijas, delikāti izsakoties, asimetrisku rīcību, valstij vajadzētu būt gatavai sniegt uzņēmējiem juridisku atbalstu, jo diez vai būtu pareizi, ja katrs tikai saviem spēkiem mēģinātu tikt skaidrībā, kādas ir, piemēram, Krievijas starptautiskās juridiskās saistības kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstij. Ja atceras Kremļa neseno retoriku par to, ka, atbildot uz sankcijām, Krievija varētu «konfiscēt» ES valstu uzņēmumu īpašumus, valdībai jābūt gatavai situācijai X.