Ziņa, ka Latvija programmas izpildei 2014.-2020. gadam saņems 80 miljonus eiro, esot bijis tikai sākotnējs pieņēmums, Dienai pastāstīja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa. Viņa paskaidroja, ka kopējais finansējums šobrīd plānots 60 miljonu eiro apmērā - puse no tiem būtu Latvijas finansējums, puse - ES papildfinansējums. Tiesa, šie skaitļi vēl varētu mainīties, jo Eiropas Komisijā (EK) vēl notiek diskusijas, kā šos finanšu līdzekļus sadalīt. Viens no galvenajiem faktoriem naudas sadalē būs jauniešu bezdarba līmenis konkrētajā dalībvalstī. ES finansējumu plānots piešķirt tām valstīm, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir lielāks par 25%, un Latvijā 2012. gada vidējais rādītājs ir 28,4%, norādīja I. Zvīdriņa.
Sākotnēji plānotais finansējums samazinājies, jo EK mainījusi savas domas naudu piešķirt valstīm ar augstu jauniešu bezdarba līmeni, tā vietā rosinot naudu dot arī valstīm, kuru atsevišķos reģionos ir jauniešu bezdarba problēma. Līdz ar to kvalificējās arī tās ES dalībvalstis, kuru sākotnēji nebija pretendentu vidū, skaidroja I. Zvīdriņa.
Šobrīd programmas ietvaros plānots 10,64 miljonus latu novirzīt izglītībai, iesaistot 4504 jauniešus bezdarbniekus 1-1,5 gadu ilgās profesionālās izglītības programmās, savukārt 5,8 miljonus latu novirzīt 7000 personu iesaistīšanā nodarbinātībā. Tomēr, ja EK Latvijai piešķirs papildu finansējumu, šos apjomus varētu dubultot, sacīja I. Zvīdriņa. Viņa arī paskaidroja, ka rūpīgi tiks vērtēts, kādus atbalsta pasākumus labāk piedāvāt. Piemēram, jaunietim, kuram ir augstākā izglītība, sākotnēji piedāvās atbalstu darba meklēšanai, savukārt jaunietim ar vidusskolas izglītību, iespējams, labāk būtu piedāvāt iesaistīties profesionālās izglītības apguvē, jo jaunieša prasmes var neatbilst darba tirgus prasībām. Programmā plānots arī sniegt atbalstu uzņēmējdarbības veikšanai, veidot valsts subsidētas darba vietas, organizēt īstermiņa apmācības un citus atbalsta pasākumus. I. Zvīdriņa gan atzīmēja, ka programmas kārtība vēl varētu mainīties, jo šobrīd vēl tikai notiek diskusijas par iekļaujamajiem pasākumiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Jauniešu padomes pārstāvis Edgars Grigorjevs Dienai pastāstīja, ka padome atbalsta jauniešu garantijas programmu, bet cer, ka par atbalsta pasākumu galveno mērķgrupu tiks izvēlēti ne vien NVA reģistrētie jaunieši, bet arī citi darba meklētāji. Padome arī aicina ar programmas atbalstu izveidot darba devējiem izdevīgus fiskālos stimulus jauniešu ņemšanai darbā, piemēram, nodokļu atlaižu vai valsts dotāciju veidā, kas veicinātu darba devēju interesi jauniešu praktiskā apmācībā un nodarbināšanā, atzīmēja E. Grigorjevs.