Vainikalas ciematā esošā Somijas un Krievijas robežas galvenā dzelzceļa robežpunkta vadītājs Arto Ahokainens Dienai stāsta, ka savu Krievijas puses kolēģi pazīstot visai labi - esot noteikts, ka viņiem personiski jātiekas vismaz reizi mēnesī, bet reizēm gadās arī sazvanīties, ja rodas kādas pārspriežamas aktualitātes.
Ciešo sadarbību labi raksturo arī valodu zināšanas - gan A. Ahokainens, gan citi vadošie darbinieki visai tekoši, kaut ar ļoti stipru akcentu runā krieviski. Savukārt tikai pieci valsts lielākajā robežkontroles punktā - Vālimā - strādājošie muitnieki brīvi runā krieviski, bet daļa pārējo muitnieku saprot ikdienā lietojamās pamatfrāzes, stāsta muitas pārstāve Kirsi Lītikainena. Viņa gan atzīst - par sadarbību ar Krieviju muitniekus arī kritizē. Muitai itin bieži tiekot aizrādīta nekonsekvence - tā vietā, lai sadarbību organizētu izvērsti, bieži vien, notiekot darbinieku rotācijai, atkal jārīko iepazīšanās semināri, kas, protams, maksā naudu.
Rodas jautājums, vai pie eiropeiskas vides pieradušie somi, nokļūstot tik ciešā saskarsmē ar saviem austrumu kolēģiem, nepārņems arī kādas negatīvi vērtējamas darba īpatnības, bet šādas bažas aptaujātie muitnieki noraida. Somijā policija un citas spēka struktūras vienmēr baudījušas lielu sabiedrības uzticību, tāpēc darbs tajās skaitās prestižs, un maz ticams, ka kāds tiešām riskēs amatu muitā zaudēt. Pēc tam labi algotu darbu atrast būtu praktiski neiespējami, norāda Somijas Austrumu reģiona muitas direktors Tommi Kivilākso.