Šāds darbs ar bērniem nav no vieglajiem, sevišķi stāstīt, ko nedrīkst. Kas mudināja spert šo soli?
Faktiski pamudinājums bija nelaime Salaspilī ar zēnu, kurš guva smagas traumas, saskaroties ar elektroiekārtu. Tad sapratu - jārunā par šo bīstamo spēli ar elektrību. Apzināju tuvākās skolas Ogres novadā, ar kuru vadību vienojāmies, ka iešu uz skolām un stāstīšu bērniem, cik bīstami būt vieglprātīgam.
Pusaudži parasti paši ir «gudri»! Spējat viņus ieinteresēt par šīm it kā zināmajām, bet vienlaikus nepazīstamajām tēmām?
Gudri viņi ir. Un ļoti zinātkāri - es runāju par bērniem līdz devītajai klasei -, viņi grib visu izzināt, izmēģināt, taču ne vienmēr aizdomājas, ka ir lietas, kuras labāk nevajag izzināt, jo tas var būt bīstami veselībai un pat dzīvībai. Kad sāku klasēs runāt ar bērniem, sapratu - skolotāji arī jau kaut ko mēģinājuši stāstīt par elektrodrošību, tomēr - un tas ir normāli - viņu stāstīto bērni nav uztvēruši tik nopietni, jo kā gan skolotājs visu var tik droši zināt. Līdzīgi ir arī ar vecākiem. Protams, vecāki atgādina bērniem par bīstamību, tomēr ne vienmēr efekts ir pozitīvs. Saruna ar ST darbinieku ir citāda - mēs atnākam uz skolu ar sagatavotiem uzskates līdzekļiem, ģērbušies specializētajā darba apģērbā, bērni mūs uztver kā zinošus elektrības ekspertus, ieklausās, uzdod jautājumus, mēģina izprast, kāpēc tiešām labāk nevajag riskēt.
Kādi secinājumi no šīm sarunām?
Ir patiešām labi padarīta darba sajūta. Šopavasar skolotāji pirms brīvlaika, kā ierasts, pārrunāja ar bērniem drošības tematiku vasarā - uz ielas, ūdens, kā arī elektrodrošību. Secinājumi ir iepriecinoši - skolotāji saka, bērni kļuvuši zinošāki un gudrāki elektrodrošībā. Darbinieku visa mācību gada garumā pildītā misija devusi pozitīvu rezultātu. Tas nozīmē, ka darbs jāturpina. Bērnu uzmanība īpaši koncentrējas brīžos, kad tēma ir aktualizējusies - notikusi kāda nelaime. Laika gaitā uzmanība atslābst. Tas nozīmē, ka izglītojošas sarunas ar bērniem jāveic regulāri.