Darbdienas pēcpusdienā no Dienas redakcijas Mūkusalas ielā 15 uz Purvciemu vienlaicīgi, bet katra pa savu ceļu izbrauc divas mašīnas. Eksperimentā nolēmām noskaidrot, pa kādu maršrutu pārvietoties pīķa stundā no punkta A uz punktu B, lai nenokavētu liktenīgo tikšanos. Kādi ir kustību kavējošie un veicinošie faktori?
Eksperimentā aicinājām piedalīties divus pieredzējušus braucējus - SIA Dienas mediji direktoru Juri Mendziņu un uzņēmēju Mariku Ģederti. Katru ar savu automašīnu. Abi komandas biedri startēja vienā laikā no Dienas autostāvvietas, pirms tam vienojoties par galamērķi - degvielas uzpildes staciju Statoil Gunāra Astras ielā. Brauciens bija gaidāms nervozs - ir taču pulksten 17.10.
Tilta izvēle būtiska
Marika no stāvvietas izbrauc pirmā un izvēlas Salu tiltu. Viņa gan mazliet šaubās -varbūt tomēr pa Dienvidu tiltu? Nē, Salu, jo gan jau Juris dosies pa Dienvidu tiltu. Bet Juris izvēlas citu stratēģiju: «Ā, viņa izvēlējās tos tiltus? Kolosāli!» Un dodas uz Akmens tiltu. Tieši tas arī ir Jura trumpis - Akmens tilts ir īsākais pāri Daugavai, turklāt virzienā uz centru nav pārblīvēts. «Tilti ir paši galvenie,» uzskata Ford īpašnieks. To, cik uz tā mašīnu, var redzēt, vēl neuzbraucot uz tilta, un sliktākajā gadījumā paspēt mainīt virzienu.
Tālāk abi dodas pa Krasta ielu, Slāvu apli. Tur viss mierīgi un raiti, vienīgi Marikai ceļu iztraucē smagā mašīna. Tajā brīdī būtu vajadzējis lietot necenzētus vārdus, tomēr dāma vēl nav gana nokaitināta.
Pēc Dienvidu tilta precīzi izdomāta maršruta nav ne Jurim, ne Marikai. Tilta galā Jura spidometrs rāda deviņus 12 minūtēs nobrauktus kilometrus. Nepārzinot Purvciemu, jo ikdienā turp doties nav vajadzības, viņš skaidri nezina tālāko ceļu. Tālāko izšķir pieredze - Marika ir tā, kura pārzina mazās ieliņas, pa kurām var ātri tikt uz priekšu. Uzņēmēja, piemēram, zina, kā no Dominas piecās minūtēs nokļūt līdz Lāčplēša ielai.
Purvciems izjauc plānus
Kurā ielā nogriezties pēc Rēzeknes ielas? Marika vairākkārt maina plānus, jo viena iela «ciet», otrā, izrādās, remonts un tai ielā tomēr griezties nevajadzēja... «Galvenais - neapmulst. Rīga mani iemācījusi būt drošai, neraustīties uz ceļa, tad nebūs problēmu,» norāda autovadītāja. Ko nevajadzēja darīt? «Nogriezties tad, kad bija jābrauc taisni. Vajadzēja klausīt intuīcijai un braukt, kā plānots - pa Piedrujas ielu. Šo ielu bieži izmantoju,» - tā Marika.
Te virzīties uz priekšu raiti viņai traucē arī dažāda rakstura šķēršļi - kādā ielā tā saucamais brīvdienu braucējs, mazajās šķērsielās - uz ceļa nomesta kaste. Brīžiem dāma vadās pēc intuīcijas, kurp jādodas, lai nokļūtu vajadzīgajā ielā. Viņas princips: ja rajonu labi nepārzina, brauc ārā uz ceļa, ko pazīst. Bet izbraucot gaida mazs sastrēgums.
Marika atzīst: viņa bieži mēdz steidzīgos palaist pa priekšu. Šoreiz rodas nepieciešamība lūgt to kādam citam. Mariku palaiž, protams, un viņa prot pateikties. Atlicis tikai mazliet. Deguna galā jau galamērķis. Bet Marika jau jūt, ka Juris būs priekšā. Pēc tam noskaidrojas - Juris paguva vienīgi apstāties un izkāpt no mašīnas, Marika ir klāt ar minūtes starpību.
Azartā saglabāt mieru
Mieru uz ceļa saglabā abi autobraucēji. «Man patīk ļaut vīriešiem skriet,» atzīstas uzņēmēja. «Ikdienā pa Rīgu braucu mierīgi, man nekur nav jāsteidzas, jo nopietnas tikšanās nekad nenorunāju sastrēgumstundās. Bet šodien gan šķiet, ka visi velkas, jo īpaši tas BMW priekšā.» Tomēr, kaut šī nebija autosacīkste un uzvarētājus finišā negaidīja šampanietis, abiem šoferīšiem, jau kāpjot mašīnās, acīs dega azarta dzirksts. «Nekas labs nebūs,» Marika sajuta pāriniekā profesionālu autobraucēju jau sākumā. Pēc tam viņa atzīst, ka tieši azarts dīdījis «mazliet pārkāpt noteikumus un uz ceļa uzvesties nedaudz agresīvāk nekā ikdienā». Un vēl Marikas uzmanību šad tad novērsa Jura pasniegtā skaistā roze, kuru viņa nolika uz priekšējā paneļa.
Pēc brauciena abi secinājuši: laikā iekļāvās normāli, maršrutu izvēlējās līdzīgu. Vienmēr lēmums atkarīgs no laika, vai tas ir rīts pirms vai vakars pēc darba laika. Tātad ātri jāpieņem pareizais lēmums, pa kuru tiltu braukt. Bet Marikai ir savs secinājums: «Vajadzēja braukt mierīgāk.»