Cūkkopji šodien pulcēsies īpašā sanāksmē, lai spriestu, kā pareizāk apgūt no Lauku attīstības programmas solītos apmēram piecus miljonus eiro. Biodrošības pasākumu ieviešana saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir jauna programma, tāpēc cūkkopjiem būs dota iespēja uzdot jautājumus par to, kā rakstīt finansējuma pieprasījuma projektus tik šauri mērķētām vajadzībām.
Paredzēts, ka cūkkopji naudu varēs saņemt līdz šī gada beigām. Saimniecības ar šo finansējumu drīkstēs ieviest tā sauktos biodrošības pasākums - izbūvēt žogus un dezobarjeras, iekārtot dezopaklājus un iegādāties dezinfekcijas iekārtas.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece Dienai atklāj, ka, ņemot vērā apstākļus, programma jāapgūst ļoti strauji, lai saimniecības tiktu maksimāli pasargātas. Daugavpils pusē jau bija gadījums, kad mājas cūkas tika inficētas. «Mums kā ražotājiem tas ir ļoti liels apdraudējums. Tas ierobežo ne tikai vietējo tirdzniecību, bet arī eksportu. Iedomājieties, ja ir maza kūtiņa, kur divas cūkas ir inficētas ar mēri, un tai 10 kilometru radiusā atrodas liela ferma ar 5000 cūkām, tad rezultāts ir vienāds - arī lielajai saimniecībai būs liegums. Ja mēnesi šis liegums turpinās, tad nekas cits neatliek, kā sākt izkaut. Bez realizācijas nav iespējas vienu mēnesi izdzīvot,» skaidro Dz. Lejniece.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) iepriekš apstiprināja, ka cūkkopji var cerēt uz piecu miljonu eiro finansiālu atbalstu. Atbalsta intensitāte būšot no 80% līdz par 100%, kas būtībā ir liels atspaids zemniekiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) informācija liecina, ka šogad Āfrikas cūku mēris ir konstatēts teju 400 cūkām, turklāt novērota vērienīga izplatība - 28 novados.
Situācija kļūst arvien nopietnāka. PVD pārstāvis Mārtiņš Seržants Dienai atklāj, ka slimība turpina izplatīties un tiek konstatēta arvien jaunās teritorijās. Salīdzinājumam, pērn visa gada garumā tika atklāti 217 gadījumi.
«Līdz šim visvairāk saslimušo mežacūku ir konstatēts Ziemeļvidzemē, taču jūlijā liels daudzums ar inficētām mežacūkām konstatēts arī Madonas novadā. Āfrikas cūku mēra gadījumu skaits ir ievērojami lielāks tieši tajās teritorijās, kur ir lielāka mežacūku populācija. Mežacūku populācija Latvijā ir kļuvusi par šī vīrusa dabīgo rezervuāru. Lielā dzīvnieku skaita dēļ šī slimība gan saglabājas jau inficētajās teritorijās, gan iekaro jaunas teritorijas,» skaidro M. Seržants, piebilstot, ka risks arī mājas cūku saslimšanai ir ļoti augsts.
Speciālists ir visai pesimistisks savās prognozēs. «Ja salīdzina mežacūku skaitu, Kurzemē tas ir vismaz divas reizes lielāks nekā Vidzemē. Tādēļ, slimībai nonākot Kurzemes mežos, apkarošanas pasākumi būs ilgstoši un ļoti dārgi. Ņemot vērā, ka mēris šobrīd izplatās un saglabājas tieši mežacūku populācijā, lai slimību ierobežotu, jāveic pasākumu komplekss, kas vērsts uz mežacūku populācijas ievērojamu samazināšanu,» skaidro M. Seržants.
Pēc konsultācijām ar nozares ekspertiem PVD ir nosūtījis vēstuli Latvijas pašvaldībām ar lūgumu to medību koordinācijas komisijām izmantot Medību likuma tiesības - atļaut mežacūku medības medību iecirkņa platībās, sākot no 200 hektāriem līdzšinējo 1000 hektāru vietā, informē PVD pārstāve Agita Klapare.