Ceturtdienas rīts pie Saeimas nama sākās spalgi svilpjoši, kad vismaz tūkstotis pedagogu, zinātnieku un augstskolu pārstāvju ar zilām svilpēm, plakātiem un auriem protestēja pret pārāk zemu algas paaugstināšanu pedagogiem - LIZDA to prasa līdz 310, nevis 290 latiem par likmi no nākamā gada septembra. Aktīvistu prasības klātienē uzklausīja gan Valsts prezidents, gan izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija).
V. Dombrovskis solījās, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nākamā gada galvenais uzdevums būs izglītības finansēšanas sistēmas «nauda seko skolēnam» pilnveide vai jauna modeļa izstrāde, jo šī sistēma sasaista pedagogu atalgojumu ar demogrāfijas tendencēm valstī, veicinot nevienlīdzību - par vienu un to pašu slodzi saņem atšķirīgu atalgojumu. Tomēr I. Mikiško izteicās, ka jau tuvākajās nedēļās, vēl līdz budžeta skatīšanai galīgajā lasījumā 6. novembrī, ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) amatpersonām cer izcīnīt prasīto algu pieaugumu un «saprātīgu lēmumu Saeimā». Atkarībā no budžetā iebalsotajiem priekšlikumiem un izvirzīto mērķu sasniegšanas arodbiedrība lems par tālāko rīcību, arī iespējamiem protestiem.
Arodbiedrības vadītāja uzsvēra, ka pedagogu prasībai par algas celšanu līdz 310 latiem no nākamā gada septembra vajag 10 miljonus latu, kas, pēc LIZDA domām, uz kopējā fona esot neliela summa. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa sarunā ar arodbiedrību uzsvēra, ka līdz ar prasību par atalgojuma paaugstināšanu jārunā arī par pārmaiņām visā izglītības sistēmā - tai jābūt tādai, lai komfortabli justos gan skolotāji, gan bērni un viņu vecāki. S. Āboltiņa aicināja pedagogus uz sapratni par ierobežotajiem valsts budžeta līdzekļiem un arī mediķu, policistu, jauno māmiņu un pensionāru vajadzībām.
Savukārt I. Druviete par finansējuma principu «nauda seko skolēnam» solīja diskutēt Saeimas komisijā, bet FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (Vienotība) apliecināja, ka nākamā gada budžetā paredzēts finansējums pedagogu atalgojuma zemākās likmes celšanai par 15 latiem, bet priekšnoteikums zemākās likmes celšanai līdz 310 latiem, kā to pieprasa pedagogi, - nepieciešams konkrēts pedagogu atalgojuma sistēmas pārmaiņu plāns.
IZM dati liecina, ka zemāko atalgojumu saņem pedagogi Strenču novadā, kur 57% pedagogu saņem viszemāko atalgojumu 280 latu vai mazāk. Tērvetes novadā zemāko atalgojumu saņem 48% pedagogu, bet Riebiņu novadā un Vaiņodes novadā attiecīgi 43% un 42% pedagogu. Savukārt augstāko atalgojumu - 750 un vairāk latu - saņem pedagogi Mārupes novadā (41%), Salaspils novadā (35%), Olaines novadā (32%) un Ādažu novadā (31%). Rīgā vairāk nekā puse (56%) pedagogu atalgojumā saņem 550 un vairāk latu.
IZM redzējums paredz pedagogu atalgojumu skatīt kontekstā ar skolu tīkla pilnveidi pēc principa «jo mazāks bērns, jo tuvāk skola». Reģionālās sākumskolas atstās pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai, saglabās arī reģionālās pamatskolas, bet saruks reģionālo vidusskolu tīkls.