Projekti atraisa iespējas
Biedrība Alojas seniori veidojusies 2008. gadā, tās vadītājs Raimonds Ģīmis stāsta - Alojas novadā ir aptuveni 1600 pensijas vecuma cilvēku, pašlaik biedrībā aktīvi darbojas 42 seniori: «Sākumā, kad Aloja bija pilsēta ar lauku terotoriju, mūsu mērķis bija apzināt visu senioru vajadzības, palīdzēt sociālu problēmu risināšanā. Sadalījām teritoriju 15 apgabalos, un par katru bija atbildīgs viens biedrības pārstāvis.» Tagad tādas nepieciešamības vairs neesot - pašvaldība pati organizējot iedzīvotāju sapulces. Alojieši ķērušies pie darbības virzienu paplašināšanas. «Pieredzes mums nebija, tāpēc devāmies pieredzes apmaiņas braucienos uz citām pensionāru biedrībām. Šajos gados apciemojām 22 senioru organizācijas. Sadraudzējāmies arī ar Igaunijas pensionāriem,» stāsta R. Ģīmis.
Biedrības pārstāve Mārīte Martinsone turpina: «Tartu ir apbedīts mūsu novadnieks - pirmo Dziesmu svētku diriģents Indriķis Zīle. Alojieši ir uzņēmušies šefību - uz Tartu brauc mūsu kori. Tā esam nodibinājuši kontaktus ar tiem, kas apkopj diriģenta kapa kopiņu, un pamazām arī ar Tartu pensionāru biedrību.» Alojieši atzīst - igauņu pensionāriem esot vairāk iespēju, jo pašvaldībai vairāk līdzekļu senioru aktivitāšu atbalstam. Tomēr, kā saka Alojas seniori - daudz kas atkarīgs no pašiem. Šajā ziņā seniori nesēž, rokas klēpī salikuši - realizējuši jau trīs projektus. Caur Eiropas Kopienas iniciatīvas fondu ieguvuši līdzekļus datora iegādei un datorapmācības kursiem, iegādājušies trīs trenažierus. Trešais projekts Kustībā ir dzīvotprieks īstenots ar Ināras un Borisa Teterevu fonda atbalstu. «Ieguvām ceturto trenažieri un pirmos velosipēdus. Tas bija pats sākums, kad arī izveidojās mūsu velotūrisma grupa,» piebilst R. Ģīmis.
Ar savējiem lepojas
Alojas senioru pārstāvis Elmārs Muķelis velotūrisma grupu izveidojis 2011. gadā. «Esmu aktīvs cilvēks, ar sportu nodarbojos visu mūžu. Radās doma - vajadzētu kustēties! Sanācām septiņi cilvēki, lielākoties dāmas, un taisījām pirmo braucienu - paši ar saviem riteņiem,» pirmssākumus atceras Elmāra kungs. Moto bijis izkustēties un apskatīt visus četrus novada pagastus. Pirmajā gadā iepazinuši, kā audzē vēžus, sliekas, aitas, uzsākuši arī sadarbību ar Urgas pansionātu - piedalījušies parka uzkopšanas talkās. «Pirmais lielākais maršruts bija uz Mazsalacu, uz Latvijas velotūristu saietu. Tie bija 90 kilometri turp un apkaļ vienā dienā. Kopumā pirmajā gadā nobraucām 400 kilometru,» piebilst E. Muķelis.
Nākamajā gadā uzņēmības bijis vairāk - sezonu atklājuši jau maijā un arī apskatāmo objektu izvietojums kartē tālāks. «Nospriedām - braukt gan braucam, bet tiesību nav! Noorganizējām veselu autobusu - 20 cilvēkus, aizbraucām uz Limbažiem un nolikām tiesības. Tagad tās katram ir kabatā,» uzsver velotūrisma grupas vadītājs. Pārējie seniori gan smej, ka līdz šim vēl nav apturēti... Parasti viņi pārvietojoties ar ātrumu 9 km/h - smaidot paskaidro E. Muķelis. 2012. gadā lielākais izaicinājums bijis trīs dienu brauciens uz Cēsīm. Stāsta Sarmīte Balmaka: «Man Cēsīs meita dzīvo - mūs sagaidīja, izvārīja zupiņu, dušā varējām ieiet. Bijām seši, tie stiprākie - no rīta septiņos izbraucām no Alojas un pulksten trijos bijām Cēsīs. Otrajā dienā apskatījām Cēsis, pilsdrupu muzeju, parku, pabijām Rakšos. Ļoti jauks brauciens.» Alojieši ar riteņiem izbraukuši arī Siguldu, piedalījušies veloceliņa atklāšanā - togad nobraukuši 740 kilometru. Bet pērn trim vīriem pieticis dūšas, lai uz Siguldu dotos ne ar autobusu. 90 kilometru attālo posmu Aloja-Sigulda ar riteņiem veikuši septiņās stundās! «Mūsu braucēju vidējais vecums - 72,8 gadi,» lepojas grupas vadītājs.
To mēs varam!
Taujāts, kā gan šādos braucienos izdevies iesaistīt dāmas labākajos gados, Elmārs Muķelis smej: «Bet jūs paskatieties uz šīm dāmām!» Vecākajai starp Alojas velobraucējiem - Irēnai Laizānei - ir 82 gadi! «Neesmu gan īpaši sportiska, bet savulaik, kad strādāju kolhozā par grāmatvedi, katru dienu uz darbu braucu septiņus kilometrus turp un atpakaļ,» stāsta Irēnas kundze. Tagad Irēna ar riteni izbraucot katru dienu - parasti uz savu dārziņu. «Nospriedu, ka jāiesaistās arī velotūrisma grupā. Garos maršrutus gan nebraucu, bet 30 kilometrus dienā - to es varu,» saka Irēna Laizāne. Turklāt viņa vēl arī nūjo kopā ar citiem senioriem! «Pēc tam ļoti labi jūtos. Pagulēt nav jāiet,» apgalvo seniore.
Sadarbībā ar Teterevu fonu Alojas seniori realizē ceturto projektu Aktīvs un radošs senioru laiks Alojas novadā. «Kopumā būsim ieguvuši 13 riteņus un 40 pārus nūju nūjotājiem. Mums ir ļoti aktīvi nūjotāji, vecākajam biedram Jānim Rolmanim ir 94 gadi! Mūsējie piedalījušies arī Vidzemes reģiona sacensībās Priekuļos, kur izcīnīja pirmo vietu!» lepns ir R. Ģīmis. Caur projektiem alojiešu rīcībā nonākuši šaha un dambretes spēļu komplekti - šīs spēles viņi māca arī Alojas bērniem, bet paši labprāt izmanto dienas centrā pieejamo galda tenisu, novusu, biljardu.
Tomēr kā galveno ieguvumu alojieši min draudzības saites, kas veidojas, esot kopā. «Esam draudzīgi. Par politiku nestrīdamies, vairāk atbalstām viens otru - ejam palīgā talkās, piemēram, malku sazāģēt, kopā braucam ogot, sēņot, un otrdienas, kad satiekas velotūrisma grupa, gaidām ar nepacietību. Esam kā ģimene,» uzsver Sarmīte.