Galvenie ieguvumi gan Latvijai, gan pārējām valstīm, kas piekrita slēgt šo vienošanos, būs saistīti ar finanšu stabilitāti. Ar šo vienošanos koriģējam iepriekšējo gadu kļūdas, ka eirozonā nebija kontroles par stabilitātes izaugsmes pakta izpildi. Dalībvalstis nepildīja noteiktās prasības un iedzīvojās problēmās, līdzīgi kā Latvija nepildīja elementāras ekonomikas pamatlietas, nesabalansēja budžetu un iekļuva problēmās.
Vienošanās paredz, ka strukturālais deficīts dalībvalstīs nedrīkstēs pārsniegt 0,5% no IKP. Kāda ir situācija Latvijā? Parasti tiek runāts par budžeta deficītu, taču strukturālais deficīts atsevišķi netiek izdalīts.
Strukturālā deficīta aprēķini, protams, tiek veikti. Te gribētu teikt, ka būtiskākais ir - nevis kāda būs precīzā formula, kas nodrošina fiskālo disciplīnu, par to vēl būs diskusijas, bet lai šī fiskālā disciplīna tiktu nodrošināta, un no šī viedokļa formulas var noteikt dažādi - tas nav primārais jautājums. (Jau pēc telefonintervijas Finanšu ministrija informēja, ka Latvijas strukturālais deficīts ir ap 4% no IKP - red.)
Šī ir starpvalstu vai starpvaldību vienošanās? Ja jaunais līgums tiks pieņemts, kura institūcija par to lems?
Šāda veida līgumiem sagatavošanās darbus veic valdība, taču, tā kā starpvalstu līgumus apstiprina Saeima, būs diskusija arī tur.
Vai Latvija centīsies iekļaut prasības arī no savas puses?
Mums ir svarīgi, lai eirozonā un ES tiktu ievērota fiskālā disciplīna un lai, pievienojoties eirozonai, būtu pārliecība, ka pievienojamies stabilai savienībai. Te nav jautājuma par dažādu prasību izvirzīšanu.
Vai ir runāts par iespējamām sankcijām iespējamo kritēriju neievērošanas gadījumā?
Būs divu veidu sankcijas, kas iespaidos finansiālās saistības un arī balsstiesības. Par finansiālajām saistībām svarīgi nolemt, lai tās būtu piemērojamas visām dalībvalstīm. Ir bijušas diskusijas, ka par sankciju mehānismu varētu izmantot ES fondu finansējumu, taču to saņem ne visas valstis.