Iespēja, kura bija jāizmanto
Sacensības sākās ar Latvijas komandas līdera Gulbja zaudējumu slavenā kārtslēcēja Sergeja Bubkas dēlam Sergejam Bubkam junioram saspringtā pirmajā setā, kura iznākumu lielā mērā izšķīra tiesneša kļūda, bet cēloņi meklējami paša Ernesta nervozajā spēlē. To nenoliedza arī pats sportists, pēc spēles atzīstot, ka uztraukums zudis tikai spēles ceturtajā setā. Neskatoties uz to, gana pārliecinošas uzvaras izdevās gūt arī otrajā un trešajā setā. «Savus vārdus [par tiesneša kļūdu] atpakaļ neņemšu, jo bumba bija tīri uz līnijas,» pirmā seta izšķirošo epizodi raksturoja Latvijas tenisists. Viņš atzina, ka uzvarēt palīdzējis tas, ka otrajā setā beidzot izdevies izmantot breikbumbu. Andis Juška pēc zaudējuma otrajā vienspēlē pretinieku līderim Serhijam Stahovskim pārdzīvoja, ka vēl nebija īsti «piešāvies» Liepājas Olimpiskajā sporta centrā ieklātajam segumam - viņš iepriekš pret šo tenisistu spēlējis arī pārliecinošāk. Neizšķirts pēc sacensību pirmās dienas tikai apstiprināja jau iepriekš nojausto par sestdienas dubultspēles izšķirošo nozīmi.
Tajā Latvijas komandas kapteinis Kārlis Lejnieks nepārsteidza, laukumā sūtot pirmās dienas varoņus Gulbi un Jušku. Deniss Pavlovs veselības problēmu dēļ nebija gatavs doties kortā. Pretinieku nometnē lemšana varēja būt ilgāka. Malā tika atstāts dubultspēles meistars Deniss Molčanovs (98. vieta dubultspēļu rangā), kurš kopā ar Stahovski spēlēja iepriekšējās Deivisa kausa kārtās, un laukumā ar pretinieku līderi devās Bubka. Abi savulaik sekmīgi kopā spēlēja junioru gados.
Iespējams, šī jau no mazotnes slīpētā sapratne nospēlēja izšķirošu lomu brīžos, kad ukraiņi lauza sev nelabvēlīgo spēles gaitu. Vispirms spēles ceturtajā setā, pārliecinoši uzvarot pēc diviem neizteiksmīgiem setiem, un pēc tam arī izšķirošajā piektajā setā. Latvieši tajā neizmantoja iespēju pie 4:1 gūt arī piekto punktu, ļāva viesiem atspēlēties un izcīnīt dramatisku uzvaru. Gulbis apgalvoja, ka viņam nav ko pārmest par parādīto sniegumu ne sev, ne Andim, taču svarīgā brīdī pāriniekam roka tomēr nodrebējusi. «Atslēgas moments bija mūsu serve piektajā setā pie 4:1. Šādas iespējas nedrīkst palaist garām. Ir pilnīgi bezjēdzīgi analizēt to, kas notika pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā setā.» Lai uzvarētu, Latvijai nu bija jāgūst panākumi abās svētdienas vienspēlēs.
«Galvenais - rīt nepalaist sākumu, un viss būs labi,» prognozējot savas izredzes pēdējā vienspēlē pret Stahovski, sacīja Gulbis. Tas izdevās, jo jau no pirmajām izspēlēm Ernests dominēja laukumā un pretinieku pirmajā setā atstāja bez punktiem, un arī turpinājumā Ernesta pārsvars šaubas neradīja, lai gan viņš pats norādīja, ka atslābināties nedrīkstējis ne uz brīdi - pēc tik pārliecinoša sākuma iniciatīvu no rokām izlaist neesot liela māksla.
Izšķirošajā cīņā ukraiņiem devās iepriekš nespēlējušais Iļja Marčenko, kura pārsvars pār Andi Jušku nebija liels, taču pietiekams, lai gūtu uzvaru trijos.
Nav Gulbja, nav variantu
Salīdzinot abu valstu tenisa attīstību, nav noslēpjams, ka Ukraina ir tālu priekšā Latvijai. Ne velti pretiniekiem ir trīs spēlētāji, kuri tagad vai arī nesenā pagātnē bijuši pasaules ranga labāko simtā, turklāt tas ir - nespēlējot līderim Aleksandram Dolgopolovam, kurš rangā ieņem augsto 20. vietu.
«Ukraina ir [Eiroāfrikas zonas] pirmās grupas līmeņa komanda,» pretinieku pārsvaru atzīst arī Gulbis. «Mēs esam... es pat nezinu, kur mēs esam. Ja es spēlēju, tad kaut kur mēs esam, ja nespēlēju, tad esam tur, kur esam. Protams, mēs visi gribam, arī es gribu, lai Latvija ir pirmajā grupā, taču, ja tuvā nākotnē nenotiks sekmīga paaudžu maiņa, nenāks jauni, labi, spēlētāji, nezinu, kur tiksim,» Latvijas sekmīgākais tenisists iezīmē padrūmu nākotni.
Viņam nevar nepiekrist, pavērojot kaut vai tenisa bāzes Latvijā. Mums nav neviena korta, kurā nebūtu kauna rīkot pat vismazākā mēroga starptautiskas sacensības. Lielupes laukumi brēktin brēc pēc rekonstrukcijas, bet Latvijas izlasei Deivisa kausā ar uguni jāmeklē vietas, kur uzņemt pretiniekus. Jāpriecājas, ka Latvijā vispār parādās talantīgi tenisisti, bet nav jābrīnās, ka praktiski viņi visi savu laimi tomēr izkaluši ārzemēs.
Nākamgad Latvijai atkal būs priekšā cīņā par atgriešanos pirmajā grupā, taču jau šobrīd skaidrs, ka izredzes to paveikt lielā mērā būs atkarīgas no tā, vai spēlēs Gulbis.