Mazāk agresīvs vāks
Uz iepriekšējo divu grāmatu fona Process 3 «izlec» ar savu vizuālo izskatu: ja pirmajam vāks bija zili zaļā piparmētru tonī, otrajam - dzeltens, tad trešās grāmatas vāku rotā fotogrāfija. Šāds solis esot kā atbilde visiem pārējiem arhitektūras grāmatu grafiskajiem vākiem, kas bijuši pēc Procesa. «Esmu pārliecināta, ka bija laiks izdevumam ar mazāk agresīvu vāku, uz kura ir nevis saukļi un arhitektu vārdi, bet arhitektūra. Tas, starp citu, saskan ar nākamā arhitektūras biennāles kuratora Rema Kolhāsa ieceri biennālē akcentēt nevis arhitektus, bet arhitektūru,» izvēli pamato Ieva Zībārte. Grāmatas grafikas dizainers ir Edgars Zvirgzdiņš, ar kuru arhitekte un žurnāliste iepriekš sadarbojusies izstādēs Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa un Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums.
Savukārt saturā ir pilnveidota jau ierastā struktūra, tās pirmo pusi atvēlot jaunāko darbu apskatam. Uz jautājumu par to izvēles kritērijiem Ieva Zībārte atbild: «Grāmatu sērijas Process galvenais uzdevums ir dokumentēt arhitektūras procesu un darīt to neatkarīgi no reklāmdevēju vai sponsoru interesēm, kā tas notiek žurnālos, tāpēc es kā redaktors veidoju savu redzējumu.» Viņai esot svarīgi piefiksēt tendences, kas var būt arī tik mazas kā vēsturisko dzīvokļu atbrīvošana no eiroremontu ēras uzslāņojuma. «Tikpat svarīga kā publiskā arhitektūra man šķiet arī privātā,» piebilst arhitekte un žurnāliste. Savukārt viņas favorītu lokā ir tādi miniatūri darbi kā kafejnīca Laiva Pāvilostā un arhitektu birojs Kalnciema kvartālā. Šī selektīvā darba rezultātā Ieva Zībārte ir «izsijājusi» arī Latvijas jaunajai arhitektūrai raksturīgāko pozitīvo lietu. «Prasme mūsdienu funkcijām adaptēt daudzveidīgo Latvijas arhitektūras mantojumu no viduslaiku mūriem līdz padomju laika modernisma piemēriem,» norāda arhitekte un līdzsvaram uz svaru kausiem uzliek arī tai raksturīgās negatīvās lietas - tās ir slikta izglītība un bērnu slimnīcas gadījumam līdzīgie būvniecības skandāli.
Ļoti labi autori
Grāmatā Process 3 tiek piedāvāts arī ieskats arhitekta praksē un izglītībā, kā arī garāki teorētiski raksti. «Matīsa Groskaufmaņa eseja par Latvijas arhitektūrā novēroto tendenci dibināt ne tikai kontekstuālas, bet arī metafiziskas saiknes ar vietu un identitāti,» vienu piemēru min Ieva Zībārte. Viņiem abiem šajā izdevumā kā teksta autori ir pievienojušies vēl divi cilvēki - Evelīna Ozola un Vents Vīnbergs. «Procesa grāmatām raksta ļoti labi autori, cenšos līdzsvarot Latvijā izveidojušos situāciju, kur arhitektūru pēta pārsvarā mākslas vēsturnieces,» uzskata redaktore.
Ne tikai uz iepriekšējo izdevumu fona, bet arī plašākā kontekstā trešā grāmata izceļas ar savu infografiku. «Jaunums ir, es uzdrīkstos apgalvot, Latvijā lielākā infografika, kas ataino Latvijas ekonomiku un radošās industrijas veidošanos kopš 2008. gada,» saka Ieva Zībārte. Grafikā, kuras autore ir Evelīna Ozola, ir gan mazo uzņēmumu dibināšana un iPhone ienākšana Latvijā, gan biznesa inkubatori, restorāni, PVN izmaiņas, blogi, žurnāli, mazie teātri un arī nozīmīgas aiziešanas - Latvijas krājbanka, lācene Made, Teātra observatorija. Savukārt Latvijas skolu jaunieši šajā grāmatā varēs atrast salīdzinošu apskatu par abām vietējām arhitektūras skolām.
Procesā 3 tiek turpināti arī iepriekšējos izdevumos aizsāktie Rīgas pētījumi, apkopojot tendences, kas mainījušas pilsētvidi pēdējos gados. «Kopš 2009. gada, kad sākām pētīt radošos kvartālus, daudzas mūsu tēmas ir sasniegušas politisko līmeni. Mēs pirmie Rīgas kartē atzīmējām Miera ielu kā radošuma epicentru, un, lūk, kas pa šo laiku ir noticis. Uz Kalnciema ielas tirdziņu pa ceļam uz ekskluzīvu nekustamo īpašumu apskati Jūrmalā iepirkties dodas pat Krievijas biznesmeņi,» norāda Ieva Zībārte. Pēc sērijas Process otrā izdevuma viņa intervijā interneta vietnei www.designblog.lv atklāja, ka Process 3 iznāks angļu valodā un aptvers visas trīs Baltijas valstis, «jo neviens tā īsti nezina, kas kaimiņos notiek», taču šī ideja netika realizēta un tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, jo arī Procesa 4 plānos iezīmējas citas tēmas: «Pašlaik turpinu vākt materiālus par piekrastes arhitektūru.»
Grāmata