Teorētiski Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedums izbeigt TAP nozīmē, ka banka jau ar piektdienu var sākt izpārdot Borta ķīlu, piemēram, preces no trim Burusporta veikaliem, tomēr Borts sliecas domāt, ka tas nenotiks, un atzīst, ka lielākais ieguvums, kopš tas 1.aprīlī pieteicās TAP, esot atjaunotais dialogs ar Nordea banku. Vaicāts par tālākajiem plāniem, Borta līdzīpašnieks Māris Birzulis pēc tiesas bija vārdos skops, sakot vien - strādāsim. Vaicāti par tuvākajām iecerēm Burusporta sakarā, no komentāra atteicās arī Nordea, sakot, ka nevēlas privātas lietas kārtot publiski, tādēļ vienīgā liecība, ka banka atjaunojusi sarunas ar parādnieku, ir Dienai pieejamā neoficiālā informācija, ka Nordea atdevusi pusi no savā pārvaldījumā pārņemtajiem vairāk nekā 100 velosipēdiem. Diena jau rakstīja, ka laikā, kad Borts jau bija pieteicies TAP, Nordea divreiz ieradās uzņēmumā, ar vairākiem furgoniem aizvedot daļu no noliktavu precēm.
Tas, ka otrajā reizē banka piekritusi iesākto pārtraukt tikai ar Valsts policijas līdzdalību, neliecinot, ka uz Nordea neoficiālajiem solījumiem varētu paļauties, Dienai norādīja TAP administrators Valdis Freimanis. Viņš arī tiesā norādīja, ka Borta virzītais TAP plāns bija realizējams, un uzsvēra, ka uzņēmuma aktīvi pērnā gada nogalē aptuveni par 300 tūkstošiem latu pārsnieguši kopējās parādsaistības. Gada garumā īstenojot tiesisko aizsardzību, Borts spētu norēķināties gan ar nenodrošinātajiem kreditoriem, galvenokārt preču piegādātājiem, tāpat kā ar nodrošināto kreditoru Nordea banku, vienlaikus saglabājot uzņēmumu, kas turpinātu darboties Latvijas ekonomikā, teica V.Freimanis.
Viņaprāt, neizpratnē patlaban varētu būt preču piegādātāji, kuri nupat plānam devuši piekrišanu, jo, «bankai sākot piedziņu, viss, visticamāk, tiktu pārdots par ne augstāk kā puscenu, atlikušo piedzenot no īpašniekiem, un preču piegādātājiem nekas nepaliktu pāri».
Līdzīgu scenāriju gada sākumā jau piedzīvoja būvniecības preču piegādātāji, finansiālās grūtībās nonākot mazumtirgotājam Tapeks - par to, kā arī uzņēmuma novešanu līdz maksātnespējai pat sākts kriminālprocess. Teorētiski shēma varētu būt bijusi tāda, ka banka grūtībās nonākušā uzņēmuma preci (jeb ķīlu) par lētāku cenu pārdod citam uzņēmumam - piegādātāji ir nenodrošinātie kreditori un var pretendēt tikai uz naudu, kas paliek pāri, kad segtas saistības pret banku, faktiski - paliek bešā.