Tikko sākas vēsāks laiks, parādās pirmās salnas un sāk smidzināt rudenīgs lietus, saules nogurdinātie cilvēki kļūst enerģiski, dzīvespriecīgi, viņiem rodas jauni spēki.
Kā to izskaidrot? Zināms, ka saule un siltums palīdz vairot serotonīna jeb laimes hormona rezerves organismā. Serotonīns aizdzen drūmas domas un uzlabo garastāvokli - uzmundrina un līdzsvaro cilvēkus.
Kas ir vasaras depresija? Teorija skaidro, ka, paaugstinoties temperatūrai, smadzenēs tiek ietekmēts iekšējās sekrēcijas dziedzeris hipofīze (smadzeņu piedēklis). Tas ir galvenais hormons, kurš atbild par stresu. Iespējams, ka tāpēc saules piesātinātajā Kalifornijā un Austrālijas Zelta Krastā dzīvo depresīvākie cilvēki pasaulē. Psihologi skaidro, ka, piemēram, Eiropā un Ziemeļamerikā, kur vasaras nav tik svelmainas un garas, karstums mazāk ietekmē ķīmiskos procesus smadzenēs. Vasaras depresija tur vairāk ir psiholoģiska rakstura problēma. Piemēram, līdz ar gaismas parādīšanos cilvēki cer, ka arī dzīve taps gaišāka un vieglāka, bet ne vienmēr tā notiek, un cilvēki kļūst nomākti. Lai kāds arī būtu vasaras depresijas jeb nomāktības iemesls, daudz izplatītāka depresija cilvēkus pārņem ziemas periodā. Par vasaras depresiju zināms maz. Tāpēc iespējams, ka daudzi nemaz nenojauš, ka sirgst ar vasaras depresiju.