Lielākās Latvijas augstskolas LU 90.jubilejas gadā studenti no visām augstskolas fakultātēm svētdienas lietaini saulainajā vakarā pulcējās uz svinīgajām uzrunām, lai vēlāk lāpu gājienā dotos uz _Alma mater_ Raiņa bulvārī. Tur cauru nakti pirmkursniekus un pārējos studentus gaidīja «praktiskie darbi» populāru mūziķu, piemēram, Gustavo un Roberta Gobziņa, vadībā.
Apvienības Pulsa efekts perkusiju uzkurināti, fakultāšu pārstāvji mēģināja noskaidrot, kura tad ir pati labākā fakultāte. Doma laukuma viducī plīvoja fakultāšu karogi, gaisā tika celtas arī citas pazīšanās zīmes, piemēram, milzīgs juristu āmurs, iespaidīgi alfabēta klucīši ar burtiem PPF (Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte). Fizmati tradicionāli oranžajos kreklos skandēja «1101001!» un nesa apkārt oranžu troni. Svētku pamatā ir kopības sajūtas radīšana un patriotisma gara veicināšana, teikts Aristoteļa mājaslapā, un bija redzams, ka fakultāšu līmenī tas patiešām ir izdevies.
Pēc iesildīšanās un studentu himnas Gaudeamus igitur uz skatuves kāpa visi dekāni un LU rektors Mārcis Auziņš, kuram par godu tika uzgavilēts «Auziņš nav sausiņš!». Pēc lielās zinību lāpas iedegšanas rektors atklāja, ka savus pirmos Aristoteļa svētkus pirms 35 gadiem atceras joprojām un tie viņa dzīvē ievadījusi jaunu, aizraujošu posmu. «Ļoti iespējams, tas būs jūsu dzīves pats interesantākais posms, kurā jums būs iespējas mācīties, kļūt gudrākiem, studiju galā iegūt profesiju un akadēmisko grādu, bet vienlaikus varēsiet izbaudīt studentu dzīvi visā tās pilnībā un krāšņumā,» īpaši pie pirmkursniekiem (studijas šogad sāk nepilni 4000 studentu) vērsās M.Auziņš, mudinādams paskatīties apkārt un iegaumēt šo vakaru.
Pats Aristotelis no radio mājas balkona sacīja: «Kļūstiet par lietpratējiem un lieciet savas zināšanas lietā, un jūs redzēsiet, ka arī Latvija var kļūt par lielvalsti! Tomēr par lietpratēju var kļūt tikai sava prāta lietotājs - studiju gadi ir neatņemama sastāvdaļa no tā sauktās dzīves skolas.» Personība, kura domā, var veidot pozitīvu attieksmi pret dzīves skolu, tāpēc domāšanu iemācīties ir grūtāk, bet vērtīgāk, skaidroja svētku patrons. «Nav teicamnieku vai nesekmīgo, bet tikai personības, kurām dota iespēja pierādīt sevi,» sacīja Aristotelis.
Šogad par Eiropas zinātņu tēvu dēvētais sengrieķu filozofs Aristotelis jaunos LU studentus sveica jau 43.reizi. Tas nozīmējot, ka šie svētki spējuši pārdzīvot dažādus laikus, politiskās iekārtas un ekonomiskās situācijas, tātad tie studentiem un pasniedzējiem ir vajadzīgi, sacīja M.Auziņš. Savas prezentācijas sniedza arī lielākās studentu korporācijas un LU radošie kolektīvi - koris Juventus un tautas deju ansamblis Dancis, kas sasaucās ar rektora aicinājumu baudīt studenta gadus visā to daudzveidībā.