Atšķirīga interpretācija
1915. gada 24. aprīlis tiek uzskatīts par dienu, kad musulmaņu pārvaldītā Osmaņu impērija sāka sistemātiskas armēņu deportācijas un slepkavības. Tolaik Osmaņu impērijā dzīvoja aptuveni divi miljoni armēņu, kuri iestājās pret varas mēģinājumiem viņus pievērst islāmam.
Armēnija apgalvo, ka no 1915. līdz 1917. gadam Osmaņu impērijas represijās dzīvību zaudēja pusotra miljona armēņu, tūkstošiem tika atsavināts privātīpašums un viņi bija spiesti emigrēt. Savukārt Turcija apgalvo, ka šajā laikā Osmaņu impērijas teritorijā miruši pusmiljons armēņu un lielākā daļa bijuši Pirmā pasaules kara upuri. Ankara uzstāj, ka šajā laikā nogalināti tikpat vai vēl vairāk turku.
Arī gadsimtu pēc genocīda Armēnijas un Turcijas attiecības ir saspīlētas. Pēdējos gados ir notikuši mēģinājumi tuvināties, 2009. gadā pat tika noslēgta vienošanās par diplomātisko attiecību nodibināšanu un robežu atvēršanu, bet neviena no valstīm dokumentu joprojām nav ratificējusi.
Bez Armēnijas vēl 21 valsts, arī Lietuva, oficiāli ir atzinusi, ka Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijas pastrādātās zvērības pret armēņiem ir genocīds. Šonedēļ kā pēdējā šim pulkam pievienojās Austrija, Ankara uz to atbildēja ar vēstnieka atsaukšanu. Šomēnes arī Romas pāvests un Eiropas Parlaments armēņu masveida iznīcināšanu nodēvējuši par genocīdu.
Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu šonedēļ vērsies pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles ar aicinājumu atrunāt Vācijas parlamentu no piektdien paredzētā balsojuma par rezolūciju, kurā teikts, ka armēņu liktenis Pirmā pasaules kara laikā ilustrē XX gadsimta vēsturi, ko iezīmē masu slepkavības, etniskās tīrīšanas, deportācijas un genocīdi.
Vēstures ķīlnieki
Turku vidū nostiprinājusies pārliecība, ka armēņu masveida slepkavošanas dēvēšana par genocīdu nozīmētu atzīt vēsturiskos melus. Viņi norāda, ka nav gūti pierādījumi par tā laika centrālo varasiestāžu pavēli izkaut armēņus. Tas ir izšķiroši, jo cilvēki, kuri 1923. gadā izveidoja mūsdienu Turciju, iepriekš bija kalpojuši Osmaņu impērijai.
Viens no retajiem armēņu genocīdu pētošajiem turku vēsturniekiem Taners Akčams uzskata - vairākums turku nespētu atzīt, ka modernās Turcijas dibinātāju rokas ir aptraipītas ar nevainīgu cilvēku asinīm. «Mums būtu jāakceptē, ka nozīmīgs skaits mūsu valsts dibinātāju ir piedalījušies genocīdā vai kļuvuši bagāti zogot. Ikvienai nācijai būtu ļoti grūti atzīt, ka tās atbrīvošanas varoņi bijuši slepkavas un zagļi,» vēsturnieks sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Žurnālists Hasans Džemals, kura vectēvs Džemals pašā kā viens no Osmaņu impērijas militārajiem vadoņiem uzraudzīja armēņu izvešanu un slepkavošanu, uzskata, ka Ankarai vajadzētu vismaz atvainoties armēņiem un pasludināt slaktiņus par noziegumiem pret cilvēci. «Būdams vēstures ķīlnieks, tu nevari būt brīvs un demokrātisks šodien,» viņš izteicies The Financial Times.