Galvenais treneris Juliuss Šuplers ar palīgiem uz spēli ar CSKA izlēma malā atstāt iepriekšējā mača neveiksminiekus. Pret Maskavas Dinamo ķeramā diena nebija Edgaram Masaļskim, un viņa vietā vārtos stājās Martins Pruseks. Aizsardzībā brāļus Jēkabu un Krišjāni Rēdlihu nomainīja leģionārs Lī Svets un Oļegs Sorokins.
Jau no spēles sākuma sportiskais niknums dzirkstīja no komandas kapteiņa Sanda Ozoliņa. Vispirms viņš Inetas Radevičas «otrai pusei» Pjotram Ščastļivijam lika noprast, ka Dinamo vārtu priekšā ir jāievēro distance. Šāds gājiens bija pilnīgi attaisnojošs, jo iedzina respektu pretiniekiem, toties pilnīgi nesaprotams bija Sanda dūriens ar nūjas otru galu eksdinamietim Markam Hartiganam starp kājām. Ilggadējais hokeja tiesnesis ar PSRS laika stāžu Ivars Plikšķis Dienai skaidroja, ka tiesneša lēmums sūtīt Ozoliņu uz ģērbtuvēm bijis pareizs. Noraidījumu līdz spēles beigām dodot pat par sitiena dūriena mēģinājumu. Komandas kapteiņa nesavaldība uzvēla plecos papildu smaguma nastu palikušajiem pieciem aizsargiem. Nesanāca vairs trīs pilni pāri, jo spēlei bija pieteikti 12 uzbrucēji.
Ščastļiviju piesegt nepaguva Jānis Sprukts. Vēl līdz Ozoliņa noraidījumam Dinamo pirmā pāra (Sorokins - Ozoliņš) aizsargus apspēlēja Genādijs Paršins. Vairāk par atsevišķām nevērīgām epizodēm atmiņā palika dinamiešu atpalicība ātrumā un spēka spēlē.
Trešā periodā ar neatlaidību un veiksmes palīdzību izdevās atspēlēties. Vairākkārt kritizētajam Lī Svetam izdevās pārsteigt CSKA vārtsargu Konstantīnu Baruļinu ar metienu no laukuma apmales. Par izmisīgu spiešanos uz CSKA vārtiem dinamieši tika atalgoti priekšpēdējā minūtē, kad Guntis Galviņš vārtu priekšā atrada nepiesegtu Robertu Petrovicki. Diemžēl Karijas nevērīga spēle ar augsti paceltu nūju neļāva 2009.gadu beigt uz pozitīvas nots.
Rietumu konferencē Rīgas Dinamo ar 47 punktiem palika 10.vietā.